Ak, sievišķīgās uzvaras: noepilēta kāja (fonā Vāgners drosmei), neaprīts cepums (precīzāk sakot, kilograms), noslīpēts papēdis (lai būtu kā Renātei), pedagoģiski pareizi pārvarēts kašķis ar mazo despotu, apņemšanās strādāt (pagaidām tikai apņemšanās, bet ar apziņu, ka pa īstam), sakrāmēts skapis (viens no trijiem, pārējos pēc entūkstoš gadiem atraks jaunā civilizācija, un viss būs tāpat) un beidzot veļasmašīnā iegrūsts palags (vietā uzsegts smaržīgs un svaigs). Entuziasms turpina plūst pāri malām, tagad tikai jāvirzās uz priekšu ar piesardzību, ka tikai kāds neapcērt manus spārnus.

P.S. Un vakardienas Cibkaislību iespaidā es sapinu bizi. Bet drošības labad - tikai vienu.