Mēs pasūtījām trusi, nokautu. Lai Matīss neiedzīvotos anēmijā. Uzreiz vienojos ar mammu, ka viņa to sadalīs, jo es esmu augusi ļoti distancēti no lauku vides un nodīrāts lopiņš manā apziņā ne ar ko ikdienišķu nesaistās.
Vakarā es, neko ļaunu nedomādama, ieeju virtuvē. Un te nu tas ir.
Vai jūs zinājāt, ka ir pieņemts nokautam trusim līdzi dot vienu nenodīrātu ķepiņu (!), lai saņēmējs būtu drošs, ka tas ir trusis, nevis kaķis (!!)?
Tagad uz manas virtuves galda stāv truša ķepa ar kauliņu galā, un es nezinu, ko ar to iesākt, lai šī rīcība nebūtu necienīga. Izmest? Neizmest? Ja neizmest, ko tad?