Sacerda ([info]invidia) rakstīja,
@ 2006-06-30 22:41:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Es labprāt ielaistu katram no tiem sadistiskajiem, atsaldētajiem, neaudzinātajiem šmurguļiem pa lodei pierē (nu, patiesībā ko citu, bet mani lasa arī ļaudis, kuri ir labās un maigās domās par mani).
Man riebjas bērni.
Toties mani patīkami spirdzina fakts, ka viņi paaugsies un kaķu vietā sāks dauzīt viens otru.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ud
2006-07-01 12:14 (saite)
Jaunajai mātei gan tā nepiedienās runāt. Lai arī cik žēl bet dzīvnieku mocīšana bieži vien ir tikai pašizziņas process. Un ar vecumu tas mēdz pāriet. Vismaz lielākajai daļai, man liekās. Piemēram, man bērnībā bija gliemežu gaļas kombināts. Brutāla padarīšana, bet tagad pat nejauši saminot gliemezi ir žēl. Iestājies respekts pret visu dzīvo.
Starp citu, vakar mājās braucot tieši par to domāju.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]invidia
2006-07-01 13:43 (saite)
Es piekrītu, ka nepiedienas, bet savu mazo nespēju asociēt ar tiem mežoņiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?