Sacerda ([info]invidia) rakstīja,
@ 2013-03-29 21:41:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Bērnība
Septiņgadīgā atvase ir redzējusi pirmos piecus Poterus, Hobitu un Gredzenu Brālību. Pēdējo nedēļu viņam sapņos rādās Voldemorts (cik noprotu, tas imitē kaut kādu paša HP sapņu epizodi; atzīstos, neesmu iedziļinājusies filmās). Par laimi, sliktajos sapņos allaž figurē rūķīši un to uzģenerētā "izslēgšanas podziņa" jeb Win vides escape krustiņš, kas ļauj sliktumus izslēgt.
Vai es kļūdījos savā džadžmentā, un tāds sīcītis patiesi nevar sagremot visādus pieaugušajiem paredzētus fantasy mediju ražojumus? Jebkurā gadījumā nu jau ir par vēlu, un Disneja putniņi un princeses bērnu vairs neinteresē nevienā acī.

P.S. Un vispār jau pasen pirmais impulss, noskatoties kādu labu filmu un izdzirdot labu skaņdarbu, ir: "Jāparāda/jāiedod noklausīties atvasei!" Nākamais impulss vēstī: "Vai tas būtu pareizi?" Savādā kārtā viņš ir izteikti atsaucīgs pret zāles kultūras izstrādājumiem.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]elvira
2013-04-15 02:35 (saite)
jā, es domāju, dalīties savos atklājumos ar bērnu ir ļoti labi. protams, nevaru runāt no mātes perspektīvas, bet gluži labi atceros, cik priecīga biju, kad mana māte sāka mani iepazīstināt ar The Beatles, (tolaik vēl foršajiem) Mūmijtroļļiem un Depeche Mode. Man gan bija jau kādi 10 vai vairāk gadi, bet man likās, ka nu, kāpēc tu man agrāk šos čēlus nedevi klausīties.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?