Socioantropoloģiskais Boriss Grebenščikovs
Piektdien pabiju jubilejas pasākumā, un tur norisinājās viens elegants notikums. Pasākums pamazām vilka uz to fāzi, kad mutes ir piekusušas (no runāšanas un kliņģera gremošanas, ne dzeršanas, protams!) un kājas sāk cilāties. Iesākumā deju placī mīņājās tikai paši apskaidrotie jubilāri, pārējie apkārt uz soliņiem kā skolas diskotēkā. Bet tad atskanēja šis maģiskais skaņdarbs, un visi teju vai instinktīvi pielēca kājās un metās dancot. Tas bija ļoti jauki un, kā mēdz teikt, kopistiski. Baumo, ka ir tapis arī videoieraksts, kurā es ne tikai dejoju, bet arī rādu ieraksta veicējam vidējo pirkstu, bet Diāna veiksmīgi novērsa tā iekļūšanu feisbukā. Good times!