sociālā taisnīguma teorija
Pārdzīvojot bērna kārtējo meistardarbu no sērijas "saslimšu dienā pirms mammas eksāmena, lai viņa protas neatlikt visu uz pēdējo brīdi", atslodzes brīžos mēģinu atkost nesen dzirdētas un no jauna uzjundītas frāzes par likteņa iedabu. Konkrētāk - ikvienam uz pleciem tiek uzkrauts ne vairāk, kā tas spēj panest - un - ikviens saņem ne vairāk, kā ir pelnījis (man šķiet, ka šos apgalvojumus saista matemātiska sakarība, ko varētu attēlot vienādojumā, bet to citreiz). Šādā kontekstā vairākas pēdējā laikā pieļautas kļūdas piepeši šķiet ārkārtīgi uzkrītošas un vedina uz kārtējām domām par karmisko atmaksu. Ceru, ka neiedzīvošos nopietnā reliģiskā pārliecībā, jo līdz ar to jebkāda spēja uztvert sevi nopietni izzudīs pavisam.