Pagājušajā nedēļas nogalē pa ceļam uz Zvejniekciemu nācās piestāt Tallinas šosejas malā, jo no Igaunijas puses šurp brauca kolonna ar igauņu bruņumašīnām. Velti atstāstīt, cik skaļi spiedzu, - militārā stratēģija, ieroči, mehāniskie transportlīdzekļi, brutāls spēks ir manu sajūsmas objektu lokā. Beigusi spiegt, atcerējos, ka jānobildē kāda no mašīnām, lai parādītu bildes draugiem. Domāts - darīts!
Vakar vakarā, nedēļu pēc mana piedzīvojuma ar bruņumašīnām, sēžam visas tādas skaistas, sapucētas pie ziediem nokrauta galda, ēdam glīti noformētas lietas, dzeram krāsainus kokteiļus un priecīgi čalojam. Netālu apsēžas puisis militārā uniformā, ēd vakariņas, un pēc laiciņa viesmīle mums negaidīti atnes jaunā militārista komplimentu - pudeli vīna.
Labu manieru vārdā uzaicinām puisi piesēst, uzsākam sarunu, nonākam līdz tam, ka viņš ir igaunis, kurš piedalās militārajās mācībās Ādažu poligonā, par kurām pēdējās dienās raksta visi mediji. Sarunai ritot, sāku iztaujāt viņu par bruņumašīnām un pieminu faktu, ka pirms nedēļas redzēju veselu kolonnu braucam pa Tallinas šoseju. Viņš sasmejas un saka: "Yes .. WE came!" Runājam par bruņumašīnu modeļiem, es atceros, ka man taču telefonā ir pirms nedēļas bildētie foto uz Tallinas šosejas! Rādu šim bildi, un šis sāk smieties - esmu nejauši nofotografējusi viņa bruņumašīnu!
Es šokā .. Kāda vispār ir iespējamība, ka no 50-60 mašīnu kolonnas esmu nobildējusi tieši viņa bruņumašīnu un pēc nedēļas random veidā mēs izvēlamies vienu un to pašu vakariņu vietu, un viņš pasūta vīnu tieši galdiņam, pie kura sēžu es? Ja viņš nemeloja par to, ka tas ir viņa superkārs, kas nobildēts manā telefonā, tad - KĀ tas ir iespējams? Šāda notikuma iespējamība bija viena no simts miljardiem! Kaut kāds brīnums, nu! Tā notiek tikai filmās! Kosmoss!