Bijām karnevālā. Piebraucām 23.30, iekšā tikām ielaistas 00.30. Pēc stundu ilgušas salšanas korsetītē biju gatava pateikt pāris biezākus vārdus pasākuma organizatoriem (ir daži tādi trīs stāvus biezi vārdi lokālajā svešvalodā, jūs tos noteikti zināt). Joprojām nav skaidrs, kāpēc šāda veida masu pasākums nodots neprofesionāļu rokās.
Enīvei, kad 50g ruma bija atsildījuši manus sasalušos kaulus, izrādījās, ka arī uz garderobi rinda nav mazāka - numuriņi tika rakstīti uz rokas, uz viena pakaramā seši mēteļi. Jutos apmierināta ar lēmumu savu mēteli atstāt mājās kādam civilizētākam pasākumam.
Psihodēliskas gaismiņas, skaļa elektronika n' shit, nu bet, nē, šis nebija pasākums 50 gramiem ruma, šis bija puspudelei pirms un vēl tikpat uz vietas, lai iegremdētos tajā mīklainajā savas pasaules dziļumā, kurā drūzma, milzu rinda un antisanitāra smēķētava nav nekas būtisks. Aizbraucām prom pulksten trijos - rinda uz tualeti bija tieši tik gara, lai efektīvāks risinājums šķistu došanās mājup.
Nākamgad braukšu vai nu astoņos vakarā, vai nu pēc puspudeles ruma. Nu, nebija labi, galīgi nebija.