man beidzot ir ko teikt
un tātad... šim postam briestu jau kādu laiku.
1. manā dzīvē ir radies vīrietis, kuru uztveru nopietni. man ir svarīki, ko viņš dara, domā, saka utt... man ir svarīgi, ka viņš IR
2. lai gan virtuālās atiecības ar Lielā plāna sastāvdaļu ir ok, tādas tās nav un nebūs reālajā dzīvē.
3. meitenīte, kura mokās manu aktivitāšu dēl, man kļūst žēl
4. man ir paveicies ar apkārtējiem, visi ir tik pozitīvi utt.
5. vakar dzirdēju tekstu - es negribu būt kā viņa - bez jūtām. kurš thefuck ir teicis, kam man, bļe, nav jūtu? tas, ka esmu iemācījusies tās slēpt, ir pavisam cits jautājums.
6. es mācos, no jauna, izdzīvot skaisto attiecībās, nemeklējot zemtekstus un neuzskatot to tikai par seksu. jo, lai cik dīvaini arī nebūtu, seksa nav. un es par to īpaši nesatraucos. nu labi, satraucos ar domu - kāpēc tu mani nedrāz. bet, pieļauju, ka esmu pārāk samaitāta un gan jau būs aī sex.
7. pēc savas pieredzes spriežot - nav slikts sex, ja viss pārējais ir super ;)
8. novēliet man veiksmi šajās attiecībās, kuras varētu (es gribētu lai) izārstēt mani no mana cinisma un ļaut iemīlēties lidz ārprātam