nu kāpēc mana sirds visu laiku cenšas mani apmuļķot? nu kāpēc dod liekas cerības? vakar vēroju Viņa skatienu sarunas laikā - ar skaidru prātu aptverot šo situāciju, zinu, ka tas nav iespējams, bet tajā pašā laikā es jūtu, jā, jūtu bez maz vai elektrisku vilnīti starp mani un Viņu. Tas, liekas, neiespējams, bet es jūtu to, ko jūt Viņš, lai arī cik tas nebūtu pretrunīgi ar visu esošu situāciju.