Neizpratne
Interesanta lieta ir apjukums, vai labāk būtu teikt neizpratne. Situācijas kurās tu it kā apzinies kas notiek bet nezini kā rīkoties. Šādā situācijā es pašlaik atrodos. Apzinoties kas notiek, bet tajā pašā laikā nesaprotot ko iesākt. Piemērs - darbs uz kuru gāju ar prieku un interesi ir kļuvis īslaicīgi par ķeksīšu aizpildīšanu, ir zudusi degsme ar kādu agrāk darbojos. Jau n-to dienu darbā lasu un lasu bet nekā nepaliek galvā, nepaliek galvā tik ļoti ka nav pat viedokļa kuru kaut nedaudz pamatoti varētu izteikt par lasīto.
Jautājums ir sekojošs - kāpēc ? Šis jautājums mani nomoka jau labu laiku. Kāpēc ( šoreiz runāšu tikai savā vārdā) es daru to ko es daru un kāpēc bieži man pēc tam tas ir jāizstrebj. It kā esmu saprātīga būtne, bet jo vairāk atskatos uz saviem darbiem, jo lielākas šaubas par šādu faktu sāk uzmākties.

Varbūt pie vainas ir ilglaicīgs bezmiegs un nogurums. Varbūt, kad zināšu atbildi - atbildēšu - vispirms jau sev, pēc tam pārējiem kuri to vēlēsies.