inohardijs' Journal

> recent entries
> calendar
> friends
> profile

Thursday, September 2nd, 2010
12:46 pm
pietiks cakareeties ja kaads so visu ir lasiijis paldies par to bet man pietiks, visu labu. man vairs nav ko pagaidaam teikt.

(comment on this)

9:07 am
soriit vairs nezinu ko domaat, visa nalts tika pavadiita pardomaas par to kaa buus. vakar negaidiiti tika izmainiiti mani plaani. plani kas bija ieplanoti pirms daziem netikumiem - nu sis idejas mani vairs ipasi neiepriecina. esmu apjucis, gribeetos visus uzmest un dariities kaa pasam patiik, bet nevar, jo cilveekiem paaraak patiik iejaukties citu darisanas. besii araa. labi centisos tikt ar so galaa bet man ir taada nelaaga nojauta ka sis pasaakums vareetu buut diezgan riebiigs luuzuma punkts - veiraak sliecos domaat ka sis luuzums mani pasviediis veel vairaak atpakal - nevelos to bet ko dariit? neko nepadariisi var tikai meginaat sagatavoties, bet zinu ka tas taapat ir bezjedziigi. drankjiigi - visaadaa zinaa. loti loti loti drankjigi. ceru ka izturēšu

(comment on this)

Wednesday, September 1st, 2010
9:22 am
soriit aizdomaajos par smeekjeesanas ietekmi uz veseliibu - peedeejaas dienaas esmu saacis smeekjeet loti daudz, vairaak kaa 2pacinas dienaa. soriit pieceelos uzmeekjeeju un saaku klepot. sajuuta taada ka plausas jau pa klusos ir atstaajusaas manu kjermeni jau vakarnakt, tgd diezgan gruuti elpot, es gan vairaak sliecos domaat ka tas ir no saauksteesanaas nevis no smeekjeesanas :) nu jaa bet patiesiibaa laikam jau buus jamet nost taa lietina. tas vairs nav nopietni ja saap vnk elpojot un peec katras tresaas cigaretes saakas taadas klepus leekmes, ka liekaas, ka plausas izkritiis.

(comment on this)

8:45 am
ir pagaajusi viena diena - neko nespeeju uzrakstiit jo nebija ne speka ne veelmes, beidzot esmu nedaudz paguleejis, bet tas neko nav maniijis. sajuutas kluvusas tikai veel asaakas un riebiigaakas. griez kaa ar nazi. vajadziigs laiks. laika man nav, esmu sapratis ka nepaspeesu visu izdariit dazu neparadzeetu notikumu deel. kaut kas buus jaaupuree. pagaidaam pat nezinu kaa justies, joprojaam gaidu un ceru. kaut ko gaidu un uz kautko ceru. soriit nedaudz apreekinaaju savu ienakumu izdevumu bilanci, sapratu ka nav nekaadaa jeegaa. esmu neparedzeeti paarteereejis savu budzetu izkataas ka pilniigi mulkjiigaam lietaam. lietaam kuras ar labu domu veiktas pagrieza manu dziivi kaajaam gaisaa. man jaaturpina ciiniities, esmu sapratis ka nedriikstu sliikt, bet ar saprasanu vien ir par maz. pagaidaam censos notureeties liimenii bet juutu ka pamazaam grimstu - vajdziigs nedaudz vairaak speeka un viss nokaartosies. jaatiek valaa no pagaatnes, jaskataas uz prieksu. ja tas buutu tiek vienkaarsi. ja man butu veelme taa dariit, tad viss jau sen buutu kaartiibaa. diemzeel taa nav. man vajadziigs veel laiks.

(comment on this)

Monday, August 30th, 2010
6:18 pm - veestule
atkal jau paarlasu kaadu veestuli, saapiigi to lasiit bet es to parlasu veel un veel - nolieku malinaa, peec mirkla atkal sniedzos izlasiit, nezinu laikam jau ceriibaa ka kasutkas buus mainiijies - bet tur nekas nemainaas. tomeer es nezaudeeju ceriibu un atkal jau paarlaso sho nolaadeeto veestuli. es to neizlaizu no rokaam kautgan vajadzetu, bet es nevaru, un atkal paarlasu

(comment on this)

6:10 pm
parnaacu maajas no darba apskatiijos uz dziivokli un paarneemaa nenormaala tuksuma sajuta, iergaot cik tas ir kluvis bezpersoniks un auksts ar visiem saviem tuksajiem plauktiem un atvilkneem. sanemsos un meeginaasu sakaartot dziivokli - vismaz kas no taa ir palicis paari - atradu otru atsleegu komplektu kluva veel skumjaak ka taas janoliek uz paluktina, un taas vairs neviens nelietos. skumji tuksi un auksti. varbuut ar laiku paaries bet sobriid briemiigi. centiisos ciiniities taalaak - driiz redzeesim kas no taa buus sanaacis.

(comment on this)

12:43 pm - monologs
kas paliek tad kad zuud ceriibas?? tas ir jautaajums kas mani nomoka. vai ir jega kautkam bez ceribam? bez sapniem? kas notiek ar cilveku kad vins jau visu ir sasniedzis un nezin kur doties talak? kas notiek tad kad viss kas tev ir bijis nepieciesams dzivee ir zaudeets uz neatgrieshanos un viss ko tu esi planojis un kam gatavojies izkuup zilaa gaisaa? kas notiek ar cilveeku kad liekas ka viss ir beidzies? kur smelties jaunu iedvesmu - kur atguut speekus bez ceriibaam un sapniem ?

(comment on this)

10:52 am - .....
pamazaam saku saprats kas ir noticis, jo vairaak saprotu jo gruutaak paliek. saak pietruukt speeka sanemties un nesabraukt. nekad nebiju domaajis ka moraalas saapes taa iztukso speekus. rokas kaajas triic, est negribaas un nav speeka pat seedeet pie datora. gribu aizmigt, gribu guleet ilgi, kaa nedeelu un necelties, jo nav speeka vairs.

(comment on this)

8:28 am - Sveiks lasiitaaj
Labriit visiem, ir sakusies jauna darba nedeela, prieks manis jauna dziive. esmu zaudeejis visu kaa deel esmu dziivojis liidz sim, un tam bija vajadziga tikai viena diena. esmu palicis tukss un vientuls. nav veelmes pat palikt tur kur esmu jo viss ir tukss. nekad nebiju domaajis ka tik ilgaa laika posmaa ieguldiitaas puules var tik vienkaarsi ar vienu rokas veezienu kads izdzeest. izdzeest sapnus, veelmes, idejas un meerkjus. tagad man ir jasakartojas, jaaatrod kautkas kaa deelj turpinaat iesaakto, tas notiks kautkad tikai es nespeeju atbildeet kad. pagaidaam es neredzu nevienu iemeslu visu nepamest un turpinaat. ja liidz vakardienai bija ceriiba tad tgd taa ir nomirusi diemzeel bez mulka - mulkjis ir palicis. mulkjis kurs 2 gadus ir izniekojis no savas dziives censoties kautko sanieg bet izraadaas velti. veltiigi ir bijushi visi puulini un darbi, veltiigs ir viss turpmaakais , pagaidaam tas takaa buutu viss. Shodien veel nezinu atbildes ne uz ko. zinu tikai to ka esmu zaudeejis visu un veelos to atguut kaut apzinos ka tas nav iespejams. ceru atguuties, atsperties un turpinaat bet nezinu ka bus.

(comment on this)

Friday, August 27th, 2010
2:20 pm - Pingvīna dienasgrāmata
Pirmdiena.

Šodien ir pavisam silts, tikai mīnus desmit grādi. No rīta krastā
izkāpa divas cilvēku grupas. Kauko būve, izskatās ziemošanas vietu.
Tie kas tā nabadzīgāk apģērbti, bieži atceras kauko par māti un prasa
savējiem kaimiņiem cigaretes.

Otrdiena.
Šodien pie mūsu bara atnāca ciemiņi. Nosauca sevi par vāciešiem un
pacienāja mūs ar banāniem. Garšīgi.


Trešdiena.

Vakar vakarā mūsu baru apciemoja krievi. Pacienāja ar ugunīgo ūdeni un
sauca mūs par cūkām. Pēc trešās glāzītes ar knābi iekritu kupenā. No
rīta secināju, ka katra mana acs skatās uz citu pusi. Varbūt banānus
pārēdos?

Ceturtdiena.

Gāju pie krieviem. Cilvēks lāčādās parādīja ar roku vāciešu virzienā
un teica: "Velc banānus, čukča, tad ieliešu".
Viņu sauc Kostja. Loti sirsnīga personība. Šoreiz es gulēju kupenā
kopā ar viņu.

Svētdiena.

Vācieši dod banānus aizvien negribīgāk.

Otrdiena.

Vakar vācieši vispār nedeva banānus. Es no viņiem nospēru kaukādu
dzelzs gabalu ar vadiem un atnesu to Kostjam.
Viņš teica, ka čukča malacis, un ielēja man glāzi spirta. Tad
turpinājām dzert, par veiksmīgu biznesu.
Kupenā gulēt negājām - Kostja iemiga pie galda, bet es tā arī nevarēju
tikt līdz durvīm.


Trešdiena.

Šodien vācieši atnāca pie krieviem un pieprasīja atdot antenu.
Kostja teica šiem pa krieviski: "Banānu jums, bet ne antenu!". Vācieši
banānu nepaņēma un aizgāja tukšām rokām.
Pievakarē vācieši atnāca pārmeklēt mūsu baru. Meklēja mani, lai
novilktu ādu. Nu tā neko nodokļi biznesmeņiem!



Ceturtdiena.

Naktī, kad visi gulēja, pārvēlu uz krievu nometni visas vāciešu mucas
ar dīzeļdegvielu. Vāciešiem sacēlās panika.
Tāds liels rižs vācietis šāva no ieroča un bļāva: "Krievu čukča -
partizāns! "

Muļķis! Nevajadzēja banānus žēlot!



Piektdiena.

Vācieši sēž bez degvielas un rācijas. Šodien mazliet piesala (mīnus
četrdesmit), un viņi piekrita sēsties pie pārrunu galda.
Es tagad dzīvoju Kostjas istabā. Viņš saka, ka biznesmenim vajadzīgs
jumts.


Sestdiena.

Pārrunas rit otro dienu. Vācieši sauc mani par "Krievu mafiozo".
Izrādās, visas viņu mucas ar dīzeļdegvielu bija iezīmētas.
Kostja parādīja vāciešiem dokumentus, pēc kuriem visas viņu mucas bij
savāktas kā trofeja jau tālajā 1945. gadā, tanku divīzijas ģenerāla
Mirosnicenko iebrukuma laikā, Spandai pilsētā.



Svētdiena.

Krievi pārdeva vāciešiem mucu dīzeļdegvielas par desmit tūkstošiem
marku un trīs kastēm banānu. Neko nesaki, banāni - labs uzkožamais!
Izmantojot sniega vētru, aizgāju pie vāciešiem un pārvēlu mucu atpakaļ.
Kāpēc - nezinu. Laikam principa pēc.



Pirmdiena.

Krievi atdeva vāciešiem mucu par kautkādu nelaimīgu tūkstoti marku un
vīna pudeli. Ak dievs, kādus sūdus dzer tie vācieši!



Trešdiena.

Krievi par dīzeļdegvielu pieprasa rubļus, bet vāciešiem tikai markas.
Kostja noorganizēja valūtas biržu.
Markas kurss sāka ļoti kristies. Šodien par vienu rubli var nopirkt 17
657 markas.


Sestdiena.

Vācieši prasa dīzeli kredītā. Kostja teica, ka padomāšot, bet tikmēr
piedāvāja viņiem sniegt humanitāro palīdzību - viena glāze dīzeļa
dienā. Man paskaidroja, ka šī humānā akcija paceļot mūsu prestižu. Mda : Nu
sarežģīta tā lieta - bizness.



Svētdiena.

Vāciešu sievietes prasās pie mums piestrādāt. Viņas var saprast: pie
mums ir silts un loti jautri.
Bet tagad, liekas, būs vēl jautrāk.



Pirmdiena.

Kostja paziņoja, ka vāciešiem neesot demokrātijas. Un viņam ir pilnīga
taisnība!

Vācu priekšniekam pretīga fizionomija. Un vispār viņš ir tāds žmots:
par lieku miljonu marku nožņaugties gatavs.



Otrdiena.

Kostja tā ari neņemas apskaidrot vāciešiem, ka veido demokrātiju, un
viņi kaujas jau otro dienu. Bet mēs skatāmies.
Interesanti! Es šodien uzliku uz riža 300 tūkstošu marku, bet
nabadziņam jau pašā kautiņa sākumā iebelza ar ķebli pa galvu.
Rižais nokrita ar degunu kupenā. Tālākā demokrātijas veidošanā viņš
nepiedalījās.


Trešdiena.

Lai top bizness! Rubļa kurss vēl aizvien ceļas. Man iedalīja atsevišķu
kabinetu ar apsardzi. Ko padarīs, vācieši diezgan mežonīga tauta:
bradā te pie mūsu teritorijas ar cirvjiem.
Kā tad, gaidi, kamēr iziešu bez apsardzes!



Piektdiena.

Kostja man parādīja riža parakstu uz lapiņas. Tagad mana drauga
ipašumā ir barona Šnapsa ģimenes pils un teritorijas.
Pats rižais iebilda pret tādu privatizāciju, bet viņa biedri viņam
parādīja ķebli - un rižais ātri piekrita.



Trešdiena.

Ziemošanai pienāk beigas. A žēl! Pilnīgi iespējams, ka vāciešiem vel
palika pārīts - citu ģimenes firmu un bankas.
Kostja pierunā mani braukt viņam līdz uz Krieviju. Saka, ka tieši
tagad viņa valstij vajadzīgi tādi godīgi biznesmeņi, kā es.



Bez Datuma.

Ardievu, Antarktīda! Runā, ka Krievijā daudz darba. Kostja teica, ka
blakus Krievijai dzīvo ne tikai vācieši, bet arī citas dažādas
tautas. Tas Labi. Tāpēc, ka vācieši mani pārāk labi zin. Bet ar
pārējiem mums atliek tikai iepazīties.

(comment on this)

9:49 am - Dīvainības
Sākusies jauna diena. Dīvaini bet nekas nav mainījies salīdzinot ar iepriekšējajām. It kā izgulējies emu, bet pamodos noguris, un joprojām nekas nevedās kā gribētos. Iestājusies mehāniska darbu izdarīšana bez jebkādas izaugsmes un progresa. Un apriebies šis citu cilvēku spiediens. skumji

(comment on this)

Thursday, August 26th, 2010
4:42 pm - 26.08.2010
darba diena tikpat kā beigusies - vismaz sēdēšana offisā, šodiena nebija pārāk interesanta, politika, skolas, avārijas, vairāk nekā diža izskatās šodien nav noticis. Dīvaini darba, bija ļoti daudz, bet nevienas ziņas kuru būtu vēlme padot kādam tālāk. Ārā draņķīgs laiks un arī iekšējais noskaņojums nav no labākajiem, kā arī apziņa ka turpmākajās 14 stundās ir vēl tik daudz darāmo darbiņu un pa vidu vēl jāatrod laiciņš miegam.
Laiks ir nepielūdzams neģēlis. Par maz viņa vienmēr. Bet nu ko par to, jāsavācas, jādodas mājās, kafija, un klāt pie citiem darbiem.

(comment on this)

12:23 pm - Sāpe par LV mūziku
Jau kādu brīdi cenšos atrast kādu labu jauno LV mūziķi. Jautāju dažnedažādiem cilvēkiem vai spējat nosaukt kādu jaunu LV mūziķi izplidītāju vai grupu kura nākotnē varētu pretendēt uz tādu statusu, ja tā drīkst izteikties, ka piemēram Līvi, Menuets, Raimonds Pauls, Prāta vētra un Pienvedēja Piedzīvojumi, īsāk sakot mūziku kurai būtu kāda pievienotā vērtība. es pagaidām pie "jaunajiem" mūziķiem neredzu nevienu šādu personu, kura laika gaitā varētu kļūt par latvijas spīdekli, par tādu spīdekli, ar kuru būtu dzīvojušas veselas paaudzes. Šeit es nedomāju globālus mērogus bet tīri lokālus. jautājums ko mēs klausīsimies pēc pārdesmit gadiem kaut vai jauniešu dziesmusvētkos, Puzikovu, PeR, vai kaut ko no dziedošo ģimeņu sacerējumiem? Viss briesmīgāk mani nošokēja, kad šo jautājumu aizvadītās nedēļas nogalē uzdevu Latvijas Mūzikas Kanāla ( LMK ) redaktoram. Viņa atbilde bija sekojoša - "es tev nevaru šobrīd atbildēt, jo šobrīd tādu mākslinieku mums nav" manuprāt tas nav nopietni. Vai patiešām ar mēdiju ( šovu ) un naudas palīdzību esam visu sabojājuši? vai patiešām mūsu LV mūzikai ir pienācis degradācijas posms, kurā viss notiek lai tik būtu vismaz kaut kas? un ja tā, tad jājautā vai šis posms pāries, vai arī esam jau pārdevušies pavisam?

(11 comments | comment on this)

10:22 am - par zelatapaka.lv
nesen pa nakti sēžot darot savus darbinu pa TV ieraudzīju kādu interesantu reklāmu. zeltapaka.lv pirms tam nebiju šo reklāmu redzējis tādēļ mani tā ieinteresēja. reklāmas stāsts sekojošs ja kāds nav redzējis. ir uzņēmums zeltapaka.lv kurš sadarbojas ar latvijas pastu un bīda šādu lietu, Tu aizej uz pastu pasaki ka tev vajag to paku (zelta paku) tev iedod aploksni, tu tur saliec savu nevajadzīgo zeltu un sudrabu - atdod pastā (viss bez maksas) tiklīdz uzņēmums saņem tavus dārgmetāla lūžņus - viņi tev pārskaita naudu. viss it kā loti skaisti, bet man tas nezinu kāpēc asociējas ar 1929. gada "lielo depresiju" ASV. respektīvi pēc pilnīgā ekonomiskā fiasko ASV valdība ar likumu lika nodot visu zeltu valstij it kā lai glābtu ekonomiku (neaiztika baznīcas jeb svēto zeltu) tādējādi dažas personas it kā glābdami valsti kļuva ļoti ietekmīgi ( iesaku noskatīties filmu "laika spoki" http://www.zeitgeistmovie.com/ ) šobrīd skatoties uz pastāvošo ekonomisko situāciju LV man liekas ka esam nokļuvuši ļoti līdzīgās pozīcijās tikai par zelta nenodošanu nedraud cietumsods bet bankrots. pieminēšanas vērts vēl ir fakts ka zelts ir vienīgais norēķināšanās līdzeklis kura vērtība attiecībā pret visu nepārtraukti palielinās un ka lai cik tas dīvai nebūtu šobrīd latvija ir zelta eksportētāj valsts - a no kurienes - es labprāt uzzinātu kur mums latvijā ir šīs izcilās zelta atradnes - ja jau varam to eksportēt. vai jums nešķiet ka tas viss var novest mūs pilnīgās auzās ?
hmmm dīvaini man tas viss liekās un kā jums?

(comment on this)

9:47 am - Neizpratne
Interesanta lieta ir apjukums, vai labāk būtu teikt neizpratne. Situācijas kurās tu it kā apzinies kas notiek bet nezini kā rīkoties. Šādā situācijā es pašlaik atrodos. Apzinoties kas notiek, bet tajā pašā laikā nesaprotot ko iesākt. Piemērs - darbs uz kuru gāju ar prieku un interesi ir kļuvis īslaicīgi par ķeksīšu aizpildīšanu, ir zudusi degsme ar kādu agrāk darbojos. Jau n-to dienu darbā lasu un lasu bet nekā nepaliek galvā, nepaliek galvā tik ļoti ka nav pat viedokļa kuru kaut nedaudz pamatoti varētu izteikt par lasīto.
Jautājums ir sekojošs - kāpēc ? Šis jautājums mani nomoka jau labu laiku. Kāpēc ( šoreiz runāšu tikai savā vārdā) es daru to ko es daru un kāpēc bieži man pēc tam tas ir jāizstrebj. It kā esmu saprātīga būtne, bet jo vairāk atskatos uz saviem darbiem, jo lielākas šaubas par šādu faktu sāk uzmākties.

Varbūt pie vainas ir ilglaicīgs bezmiegs un nogurums. Varbūt, kad zināšu atbildi - atbildēšu - vispirms jau sev, pēc tam pārējiem kuri to vēlēsies.

(1 comment | comment on this)



> top of page
Sviesta Ciba