nav jau runa par sakrišanu, bet par svinēšanas principu. kad bija Meteņi bija visai kluss (kaut kas bija šķiet, ka Brīvdabas muzejā), bet ar pankūkām šobrīd pilna visa pasaule
Tālab, ka īstie Meteņi vispār bija februāra sākumā, kad bija pats pretīgākais laiks dajebkā svinēšanai, tas, ko svinēja Brīvdabas muzejā, bija pēc datumiem no pirksta izzīsts pasākums. https://lv.wikipedia.org/wiki/Mete%C5%86i
Salīdzinji:) Esmu gatavs derēt, ka 80% latviešu nav svinējuši un negrasās svinēt Meteņus, arī tradicionāli luterāņiem un katoļiem Lieldienas ir stipri mazsvarīgākas par Ziemassvētkiem, līdz ar to, Meteņu kā Liedienu gaidīšanas svētkiem vispār tiek maza nozīme piešķirta(no baznīcas puses), kamēr pareizticīgajiem tieši Lieldienas ir kristiešu gada lielākais notikums un Masļeņicai nozīme tiek piešķirta diezgan liela.
un kā tieši krievu baznīcas lieldienu apraksta un latviešu vispārīgā lieldienu apraksta vikipēdijā (nja...) salīdzinājums tavuprāt pierāda to, ka "tradicionāli luterāņiem un katoļiem Lieldienas ir stipri mazsvarīgākas par Ziemassvētkiem"?
Man nudien nav žēl, lai jau ir tā, ka labāk orientējies kristīgo sektu kopīgajā un atšķirīgajā, taču aicinātu salīdzināt krievu valodā "Светлое Христово Воскресение — главное событие церковного календаря, древнейший и самый важный христианский праздник" un latviešu valodā "Lieldienas (grieķu: Πάσχα, Paskha, aramiešu: פֶּסחא, Pasḥa, ivritā: פֶּסַח, Pesaḥ) ir svarīgi kristiešu svētki" rakstīto. Vikipēdija, protams, nav nopietns uzziņu avots, taču visai ilustratīvs konkrētajā gadījumā.