bet par tām ārstēšanās šausmām, ar ko forumos cilvēki dalās - turpat kaut kur izlasīju viņu minējumus, ka lasot ārstēšanās izskatās tik drausmīgi, jo cilvēki, kam vēl kaut cik normāls tas process, par to neraksta. nu, jo zināms, ka cilvēki visvairāk meklē atbalstu un grib dalīties tieši tad, kad ir grūti. un es tiešām ceru, ka ne visiem tāda elle jāizdzīvo.
to, kā es inficējos es nezinu. tikpat labi tā - http://klab.lv/users/inese_tk/727081.html katrā ziņā izrādās, ka man sūdīgas aknu analīzes bija jau 2005. gadā, bet toreizējā ģimenes ārste tam nepievērsa vispār nekādu uzmanību.
tā informācija par zobārstiem ir vājprāta murgs. ar tiem inficēšanās veidiem es biju domājusi nu tur pīrsingi, tetovējumi, operācijas, manikīrs. piemēram, ja nekā no tā nav (kā man) tad tpu tpu saslimšanas gadījumā paliktu tikai zobārsts un būtu skaidrs. nu tas tā, es tikai apjautājos, jo biedē tā statistika un gribas saprast to biežāko iemeslu. lai gan zinu, ka gandrīz neiespējami precīzi zināt.
nu to jau ir neiespējami noteikt. es esmu bijusi gan pie zobārsta, man ir bijuši pīrsingi, ir tetovējumi (starp citu tieši tetovēšanas salonos līdz šim ir gadījies novērot visrūpīgāko pieeju instrumentu sterilizēšanai), man ir liktas šuves. un, ja man tie aknu rādītāji bija tik augsti, cik bija, jau 2005. gadā, tad visticamāk es esmu bijusi inficēta jau sen pirms tam, jo viņi parasti neuzkāpj tik strauji, bet gan pamazām. tā ka sanāk ļoti reāli, ka esmu inficēta jau kopš bērnības - visdrīzāk vai nu pie zobārsta vai ar kādu poti.
statistika ir tāda, ka LV katru dienu inficējas 3 cilvēki un ir milzumdaudz cilvēki, kuri nezina par to, ka ir inficēti. vienīgais, ko darīt - uzmanīties no jebkādas iespējas nonākt kontaktā ar ne-savām asinīm, nopietni aprunāties ar savu zobārstu un pie mazākajām aizdomām (vai pat profilaktiski) taisīt analīzes un pārbaudīties. simptomi jau ir salīdzinoši neizteikti (t.i. tādi var būt arī viskam citam). es, kā jau te kkur minēju, atklāju tāpēc, ka man likās ka man ir depresija.
par zobārstu runājot - man vispār ir skumji par to, ka pastāv liela iespēja ka kāds ir inficējies tieši no manis, jo pie zobārsta esmu gājusi salīdzinši daudz un inficēta esmu jau sen :(
bet salonos jau instrumentus nesterilizē klienta acu priekšā? tad jau nevar zināt. protams, ka visi - gan zobārsti, gan tetovētāji - teiks, ka visu sterilizē kā nākas. cik saprotu, tetovētāji mēdz grēkot arī ar krāsu otrreizēju izmantošanu (to, kas ielieta trauciņā un jau tetovēta, izmanto nākamajam), tā arī varot inficēt, pat ja adatas tīras. par poti gan liekas neticami, jo pat Latvijā nez cik ilgi izmanto vienreiz lietojamās šļirces.
infekciju slimības ir tiešām drausmīgas. c hepatīts nav vienīgā, kurai bieži nav simptomu, un cilvēki nemaz nepamana, ka kaut kas nav. es vispār esmu satriekta par neesošajiem sterilizēšanas regulējumiem šajā valstī un attieksmi pret c hepatītu. labrīt 21. gadsimtā. tas jau vilktu uz kaut kādu diktatora varu, bet es vēlētos, lai visiem iedzīvotājiem regulāri būtu jānodod obligātas analīzes uz infekciju slimībām. nu un, protams, attiecīgu rīcību, lai tās ārstētu.
nja, vispārējas paranojas rezultātā es pirms kāda mēneša uztaisīju arī hcv analīzes, viss labi, paldies dievam. toties tagad atkal biju pie zobārsta un šausmas atkal galvā rosās. esmu bijusi pie dažādiem zobārstiem - dārgākā galā, poliklīnikās, laikam man ir paveicies, ka tiku cauri sveikā. pēc tās informācijas izskatās, ka iet pie zobārsta ir kā spēlēt krievu ruleti. bet man vienalga grūti to pieņemt un gribas domāt - ja tiešām tie instrumenti būtu tik nenotīrīti, puslatvijai būtu infekcija. tā kā es tiešām negribētu domāt, ka tavi zobārsta apmeklējumi noteikti ir kādu inficējuši. un ja no 50ciktur atbildētājiem tikai viens no atbildētājiem izmanto b klases autoklāvu... bezmaz adrese jāprasa.
jā nu par krāsu var tā gadīties, bet cik esmu tetovējusies instrumenti uzreiz pēc manis ir acu priekšā noņemti un ielikti tai aparātā un dienas beigās aparātu ieslēdz un atstāj sterilizēties.
par potēm - man gan liekas pavisam, pavisam ticami. es ļoti labi atceros kā manā bērnībā lietoja stikla šļirces, kuras vārīja pēc lietošanas. mana vecāmamma bija aptiekāre, kura turklāt piepelnījās staigājot un špricējot cilvēkiem mājās, kam to vajadzēja. viņa bija nenormāli priecīga, kad varēja tikt pie plastmasas šļircēm un nebija jāņemas ar to vārīšanu. viņai pat brālis no Anglijas tās sūtīja.
vai nav kāda nojausma, kā inficējies?
bet par tām ārstēšanās šausmām, ar ko forumos cilvēki dalās - turpat kaut kur izlasīju viņu minējumus, ka lasot ārstēšanās izskatās tik drausmīgi, jo cilvēki, kam vēl kaut cik normāls tas process, par to neraksta. nu, jo zināms, ka cilvēki visvairāk meklē atbalstu un grib dalīties tieši tad, kad ir grūti. un es tiešām ceru, ka ne visiem tāda elle jāizdzīvo.
katrā ziņā izrādās, ka man sūdīgas aknu analīzes bija jau 2005. gadā, bet toreizējā ģimenes ārste tam nepievērsa vispār nekādu uzmanību.
ar tiem inficēšanās veidiem es biju domājusi nu tur pīrsingi, tetovējumi, operācijas, manikīrs. piemēram, ja nekā no tā nav (kā man) tad tpu tpu saslimšanas gadījumā paliktu tikai zobārsts un būtu skaidrs. nu tas tā, es tikai apjautājos, jo biedē tā statistika un gribas saprast to biežāko iemeslu. lai gan zinu, ka gandrīz neiespējami precīzi zināt.
statistika ir tāda, ka LV katru dienu inficējas 3 cilvēki un ir milzumdaudz cilvēki, kuri nezina par to, ka ir inficēti. vienīgais, ko darīt - uzmanīties no jebkādas iespējas nonākt kontaktā ar ne-savām asinīm, nopietni aprunāties ar savu zobārstu un pie mazākajām aizdomām (vai pat profilaktiski) taisīt analīzes un pārbaudīties. simptomi jau ir salīdzinoši neizteikti (t.i. tādi var būt arī viskam citam). es, kā jau te kkur minēju, atklāju tāpēc, ka man likās ka man ir depresija.
par zobārstu runājot - man vispār ir skumji par to, ka pastāv liela iespēja ka kāds ir inficējies tieši no manis, jo pie zobārsta esmu gājusi salīdzinši daudz un inficēta esmu jau sen :(
infekciju slimības ir tiešām drausmīgas. c hepatīts nav vienīgā, kurai bieži nav simptomu, un cilvēki nemaz nepamana, ka kaut kas nav. es vispār esmu satriekta par neesošajiem sterilizēšanas regulējumiem šajā valstī un attieksmi pret c hepatītu. labrīt 21. gadsimtā. tas jau vilktu uz kaut kādu diktatora varu, bet es vēlētos, lai visiem iedzīvotājiem regulāri būtu jānodod obligātas analīzes uz infekciju slimībām. nu un, protams, attiecīgu rīcību, lai tās ārstētu.
nja, vispārējas paranojas rezultātā es pirms kāda mēneša uztaisīju arī hcv analīzes, viss labi, paldies dievam. toties tagad atkal biju pie zobārsta un šausmas atkal galvā rosās. esmu bijusi pie dažādiem zobārstiem - dārgākā galā, poliklīnikās, laikam man ir paveicies, ka tiku cauri sveikā. pēc tās informācijas izskatās, ka iet pie zobārsta ir kā spēlēt krievu ruleti. bet man vienalga grūti to pieņemt un gribas domāt - ja tiešām tie instrumenti būtu tik nenotīrīti, puslatvijai būtu infekcija. tā kā es tiešām negribētu domāt, ka tavi zobārsta apmeklējumi noteikti ir kādu inficējuši.
un ja no 50ciktur atbildētājiem tikai viens no atbildētājiem izmanto b klases autoklāvu... bezmaz adrese jāprasa.
par potēm - man gan liekas pavisam, pavisam ticami. es ļoti labi atceros kā manā bērnībā lietoja stikla šļirces, kuras vārīja pēc lietošanas. mana vecāmamma bija aptiekāre, kura turklāt piepelnījās staigājot un špricējot cilvēkiem mājās, kam to vajadzēja. viņa bija nenormāli priecīga, kad varēja tikt pie plastmasas šļircēm un nebija jāņemas ar to vārīšanu. viņai pat brālis no Anglijas tās sūtīja.