bet salonos jau instrumentus nesterilizē klienta acu priekšā? tad jau nevar zināt. protams, ka visi - gan zobārsti, gan tetovētāji - teiks, ka visu sterilizē kā nākas. cik saprotu, tetovētāji mēdz grēkot arī ar krāsu otrreizēju izmantošanu (to, kas ielieta trauciņā un jau tetovēta, izmanto nākamajam), tā arī varot inficēt, pat ja adatas tīras. par poti gan liekas neticami, jo pat Latvijā nez cik ilgi izmanto vienreiz lietojamās šļirces.
infekciju slimības ir tiešām drausmīgas. c hepatīts nav vienīgā, kurai bieži nav simptomu, un cilvēki nemaz nepamana, ka kaut kas nav. es vispār esmu satriekta par neesošajiem sterilizēšanas regulējumiem šajā valstī un attieksmi pret c hepatītu. labrīt 21. gadsimtā. tas jau vilktu uz kaut kādu diktatora varu, bet es vēlētos, lai visiem iedzīvotājiem regulāri būtu jānodod obligātas analīzes uz infekciju slimībām. nu un, protams, attiecīgu rīcību, lai tās ārstētu.
nja, vispārējas paranojas rezultātā es pirms kāda mēneša uztaisīju arī hcv analīzes, viss labi, paldies dievam. toties tagad atkal biju pie zobārsta un šausmas atkal galvā rosās. esmu bijusi pie dažādiem zobārstiem - dārgākā galā, poliklīnikās, laikam man ir paveicies, ka tiku cauri sveikā. pēc tās informācijas izskatās, ka iet pie zobārsta ir kā spēlēt krievu ruleti. bet man vienalga grūti to pieņemt un gribas domāt - ja tiešām tie instrumenti būtu tik nenotīrīti, puslatvijai būtu infekcija. tā kā es tiešām negribētu domāt, ka tavi zobārsta apmeklējumi noteikti ir kādu inficējuši. un ja no 50ciktur atbildētājiem tikai viens no atbildētājiem izmanto b klases autoklāvu... bezmaz adrese jāprasa.
jā nu par krāsu var tā gadīties, bet cik esmu tetovējusies instrumenti uzreiz pēc manis ir acu priekšā noņemti un ielikti tai aparātā un dienas beigās aparātu ieslēdz un atstāj sterilizēties.
par potēm - man gan liekas pavisam, pavisam ticami. es ļoti labi atceros kā manā bērnībā lietoja stikla šļirces, kuras vārīja pēc lietošanas. mana vecāmamma bija aptiekāre, kura turklāt piepelnījās staigājot un špricējot cilvēkiem mājās, kam to vajadzēja. viņa bija nenormāli priecīga, kad varēja tikt pie plastmasas šļircēm un nebija jāņemas ar to vārīšanu. viņai pat brālis no Anglijas tās sūtīja.
infekciju slimības ir tiešām drausmīgas. c hepatīts nav vienīgā, kurai bieži nav simptomu, un cilvēki nemaz nepamana, ka kaut kas nav. es vispār esmu satriekta par neesošajiem sterilizēšanas regulējumiem šajā valstī un attieksmi pret c hepatītu. labrīt 21. gadsimtā. tas jau vilktu uz kaut kādu diktatora varu, bet es vēlētos, lai visiem iedzīvotājiem regulāri būtu jānodod obligātas analīzes uz infekciju slimībām. nu un, protams, attiecīgu rīcību, lai tās ārstētu.
nja, vispārējas paranojas rezultātā es pirms kāda mēneša uztaisīju arī hcv analīzes, viss labi, paldies dievam. toties tagad atkal biju pie zobārsta un šausmas atkal galvā rosās. esmu bijusi pie dažādiem zobārstiem - dārgākā galā, poliklīnikās, laikam man ir paveicies, ka tiku cauri sveikā. pēc tās informācijas izskatās, ka iet pie zobārsta ir kā spēlēt krievu ruleti. bet man vienalga grūti to pieņemt un gribas domāt - ja tiešām tie instrumenti būtu tik nenotīrīti, puslatvijai būtu infekcija. tā kā es tiešām negribētu domāt, ka tavi zobārsta apmeklējumi noteikti ir kādu inficējuši.
un ja no 50ciktur atbildētājiem tikai viens no atbildētājiem izmanto b klases autoklāvu... bezmaz adrese jāprasa.
par potēm - man gan liekas pavisam, pavisam ticami. es ļoti labi atceros kā manā bērnībā lietoja stikla šļirces, kuras vārīja pēc lietošanas. mana vecāmamma bija aptiekāre, kura turklāt piepelnījās staigājot un špricējot cilvēkiem mājās, kam to vajadzēja. viņa bija nenormāli priecīga, kad varēja tikt pie plastmasas šļircēm un nebija jāņemas ar to vārīšanu. viņai pat brālis no Anglijas tās sūtīja.