man visu laiku likās, ka kaukāda maģija man noteikti palīdzēs tikt galā ar enerģijas trūkumu un nīgrumu. godīgi sakot jūtos mazliet tai maģijā vīlusies :/
Tikko atradu jūnijā sev veiktās asinsanalīzes.Varbūt zini pateikt vai apzīmējums Anti HCV ir hepatīta pārbaude?Un,kas pie vella ir HBsAG?Nesaprotu tos burtus tai analīžlapā.Bet jebkurā gadījumā tur teikts,ka negatīvs.Veseļojies un nenolaid ķepiņas!:)
varbuut tev tomeer ir jaaiet prom no darba. visas reizes, kad esmu taa dariijusi, man ir beigusaas daudz labaakaa un laimiigaakaa dziivee. es zinu, ka tas neskaitaas pareizi. un es nezinu, kaa, bet dziive paliek labaaka. un nee, nevis tapeec, ka buutu darbs. bet peksni izraadaas, ka kaut kaa viss sanaak, savaadaak, bet sanaak.
atceros, vienu riitu braucu uz darbu ar riteni. pirms paris gadiem. un iedomajos, kaut mani notriektu masiina. lai nav jabrauc uz darbu. tad sapratu, ko tikko iedomaajos un tajaa pasaa nedeelaa uzrakstiiju atluugumu.
tas bija loti loti labs leemums. naudas nebija, bet saaku dziiivot daudz labaak.
nevaru to paskaidrot.
bet varbuut tu esi sevi pierunaajusi saslimt. lai nav jaaiet uz darbu.
cilveeks driikst arii nestraadaat un nepelniit naudu. tiesaam tiesaam. es saprotu par zirgu. bet reizeem, nevaru paskaidrot, dziive visu kaut kaa taa peeksni sakaarto. kaa tu nekad pats nebuutu iedomaajies, nekad nekad.
jebkuraa gadiijumaa, tu esi svariiga pasaulei. es nedomaaju, ka tevi pametiis.
nav tā, ka es piedzimu īpaši gudra. drīzāk otrādi. bet. mani jau vienreiz bija notriekusi mašīna. tad es nestaigāju gadu. un zini, kāpēc? jo kādu laiku pirms tam es tik ļoti gribēju vienkārši gulēt mežā un neko, neko nedarīt. bet es zināju, ka tā nedrīkst. cilvēkam ir kaut kas jādara. visu laiku ir kaut kas jādara. tagad es tiešām domāju, ka reizēm drīkst nedarīt. reizēm pat to drīkst ļoti ilgi. pirms tam šausmīgi raudāju. mamma teica, ja tev gribas gadu gulēt uz dīvāna, guli, gan jau pietiks visiem visa. bet es nevarēju, nevarēju sev to atļaut. visu laiku centos tikt galā. nu un tad mani notrieca un es gadu nevarēju staigāt. un tas bija brīnišķīgs gads. gulēju mežā. gulēju pļavā. gulēju gultā. vienīgi visas fiziskās sāpes, jā, tās bija pa īstam. tāpēc otrreiz es labāk darītu citādi. tāpēc es tagad varu uzrakstīt atlūgumu. ja nebūtu tā gada ar nestaigāšanu, es nevarētu. tas viens gads no dzīves padarīja visu pārējo par dzīvi.
bet sāpes būs. par to tu nedrīksti bēdāties. jāiemācās ar to sadzīvot. varbūt nekad nepāries. ir lietas, kas man nepārgāja no tās avārijas. bet arī tas ir labi. palīdz atcerēties.
un paldies. ķepiņas ir bišķi sašļukušas lejā, bet gan jau sapurināšos :)
visas reizes, kad esmu taa dariijusi, man ir beigusaas daudz labaakaa un laimiigaakaa dziivee. es zinu, ka tas neskaitaas pareizi.
un es nezinu, kaa, bet dziive paliek labaaka. un nee, nevis tapeec, ka buutu darbs. bet peksni izraadaas, ka kaut kaa viss sanaak, savaadaak, bet sanaak.
atceros, vienu riitu braucu uz darbu ar riteni. pirms paris gadiem. un iedomajos, kaut mani notriektu masiina. lai nav jabrauc uz darbu. tad sapratu, ko tikko iedomaajos un tajaa pasaa nedeelaa uzrakstiiju atluugumu.
tas bija loti loti labs leemums. naudas nebija, bet saaku dziiivot daudz labaak.
nevaru to paskaidrot.
bet varbuut tu esi sevi pierunaajusi saslimt. lai nav jaaiet uz darbu.
cilveeks driikst arii nestraadaat un nepelniit naudu. tiesaam tiesaam. es saprotu par zirgu. bet reizeem, nevaru paskaidrot, dziive visu kaut kaa taa peeksni sakaarto. kaa tu nekad pats nebuutu iedomaajies, nekad nekad.
jebkuraa gadiijumaa, tu esi svariiga pasaulei. es nedomaaju, ka tevi pametiis.
samiiloju.
tiešām, milzīgs PALDIES!
tagad es tiešām domāju, ka reizēm drīkst nedarīt. reizēm pat to drīkst ļoti ilgi.
pirms tam šausmīgi raudāju. mamma teica, ja tev gribas gadu gulēt uz dīvāna, guli, gan jau pietiks visiem visa. bet es nevarēju, nevarēju sev to atļaut. visu laiku centos tikt galā. nu un tad mani notrieca un es gadu nevarēju staigāt. un tas bija brīnišķīgs gads. gulēju mežā. gulēju pļavā. gulēju gultā. vienīgi visas fiziskās sāpes, jā, tās bija pa īstam.
tāpēc otrreiz es labāk darītu citādi.
tāpēc es tagad varu uzrakstīt atlūgumu.
ja nebūtu tā gada ar nestaigāšanu, es nevarētu.
tas viens gads no dzīves padarīja visu pārējo par dzīvi.
bet sāpes būs. par to tu nedrīksti bēdāties. jāiemācās ar to sadzīvot. varbūt nekad nepāries. ir lietas, kas man nepārgāja no tās avārijas. bet arī tas ir labi. palīdz atcerēties.
lai nu kā, ir viena maza grāmata. legāls ārsts uzrakstīja viņu. par to, ka dzīvot nenozīmē būt veselam, dzīvot nozīmē sadzīvot ar savu slimību. tā ir ļoti dramatiska maza grāmata.
http://www.amazon.com/Buddha-In-The-Wai