*

varbuut tev tomeer ir jaaiet prom no darba.
visas reizes, kad esmu taa dariijusi, man ir beigusaas daudz labaakaa un laimiigaakaa dziivee. es zinu, ka tas neskaitaas pareizi.
un es nezinu, kaa, bet dziive paliek labaaka. un nee, nevis tapeec, ka buutu darbs. bet peksni izraadaas, ka kaut kaa viss sanaak, savaadaak, bet sanaak.

atceros, vienu riitu braucu uz darbu ar riteni. pirms paris gadiem. un iedomajos, kaut mani notriektu masiina. lai nav jabrauc uz darbu. tad sapratu, ko tikko iedomaajos un tajaa pasaa nedeelaa uzrakstiiju atluugumu.

tas bija loti loti labs leemums. naudas nebija, bet saaku dziiivot daudz labaak.

nevaru to paskaidrot.

bet varbuut tu esi sevi pierunaajusi saslimt. lai nav jaaiet uz darbu.

cilveeks driikst arii nestraadaat un nepelniit naudu. tiesaam tiesaam. es saprotu par zirgu. bet reizeem, nevaru paskaidrot, dziive visu kaut kaa taa peeksni sakaarto. kaa tu nekad pats nebuutu iedomaajies, nekad nekad.

jebkuraa gadiijumaa, tu esi svariiga pasaulei. es nedomaaju, ka tevi pametiis.

samiiloju.