*

vakar piedzima izrāde. šī laikam bija bezstresainākā izrādes taisīšana visā teātra vēsturē, visiem cehiem. viss notika neticamā mierā un īzijā. pie Alvja gan parasti viss ir daudz maz mierīgi, bet citreiz vismaz ir kaukādas problēmas un ņemšanās ar kostīmiem vai dekorāciju vai gaismām vai vēlnezko. šoreiz mierīgi bija pilnīgi viss.
man vispār ļoti patīk kā Alvis strādā, viņam jau uzreiz ir skaidrs, ko viņš vēlas panākt un tad viņš attiecīgi visu vienkārši virza tai virzienā. jau ļoti ātri iet cauri visai izrādei, bez lielām štopēšanām un izmaiņām. un, ja Alvis pirmspirmizrādes dienās mierīgi atcelt divus caurlaides mēģinājumus kā liekus un visa komanda var atpūsties un izgulēties, tad, piemēram, Ķimim ir pilnīgi otrādi. viņai kādu nedēļu pirms pirmizrādes sākas pilnīgs ārprāts, viņa mēģina pa 12h dienā, nepārtraukti maina viskko, bļauj, ārdās, sola nošaut tehniskos darbiniekus - karoč izrādi dzemdē milzīgās mokās un turpina veikt tajā izmaiņas vēl labu laiku pēc pirmizrādes. visi ir pilnīgā stresā, neizgulējušies un izmocīti.

par pašu Oņeginu - nav pati krutākā Alvja izrāde, bet man patīk. tik ļoti kā Helvētikai (posts diemžēl zem atslēdziņas) gan nē, bet patīk. prasās bišķi vairāk dinamikas un kontrastu, bet gan jau viņa ar laiku bišķi saspiedīsies kopā. un prasās Baratinski nomainīt pret kādu normālu aktieri. visi pārējie gan lieliski, pat Krūze, kura man līdz šim uz skatuves nu tā. uztaisīta ļoti hermaniska - es tur redzu gan Ledu, gan Zilākalna Martu, gan Oblomovu - nu tādas kā atsauces vai paņēmienus.