*

vakar noskatījos Regnāra jauno izrādi Čulimska.
drausmīga. nepārtraukti bļauj. vēl trakāk nekā Bračkās.
aplūkotās problēmas īsti neliekas problēmas. un pat, ja kaut kur pasaulē tā notiek, es nesaprotu kāpēc tas ir jārāda teātrī. un vēl kā baigā māksla un smalka cilvēku attiecību analīze.
neredzu neko, ko šī izrāde var iedot. ja patiešām vēlas tikai parādīt, ka kaut kur uz šīs planētas ir cilvēki, kas dzīvo un uzvedas tā, kā parādīts izrādē, tad var taču taisīt dokumentāriju.
tu beigās vienkārši izvelcies no zāles balkona, noguris no nemitīgi augstajiem toņiem, nesapratnē nafig tas viss vajadzīgs un vispār jūties kā sūdā iekāpis - gluži kā Krasts pirmajā ainā.
fui.

manlieks otra briesmīgākā izrāde, ko esmu redzējusi JRT, pēc Džiļa Dārznieka Kamala.