*

*) no pēdējām septiņām dienām, četras ir no rīta līdz vakaram pavadītas Dabaszirgos. pirms tam paslimošanas un darba dēļ gandrīz divas nedēļas nebija būts. likās, ka zirgs būs apvainojies. bet kaukā gluži otrādi - Radiks tāds rāms un mierīgs palicis. mazāk streso, ir draudzīgāks un atsaucīgāks;
*) esmu odu un dunduru noēsta, saēsta un gandrīz pavisam apēsta;
*) šausmīgi vajag lietu. laukums put pats par sevi, nemaz nerunājot par to, kas notiek pa viņu jājot. pēc tam vakarā var gurdi sēdēt un urbināt no deguna melnus puņķus ārā. ceļš arī nenormāli put. šodien mājās braucot mani apdzina mašīna un es aiz viņas labu laiku neredzēju vispār neko - ne ceļu, ne ceļa malas, ne debesis. tikai pelēkbalti putekļi;
*) bišķi sāk besīt ka suni un zirgu sauc tik līdzīgos vārdos. Radža un Radiks. piemēram, kad man stingrā balsī jālūdz Radžai pagodināt mūs ar nemaisīšanos pa jāšanas treniņlaukumu, ta var just ka arī Radiks saraujas, jo viņam drošvien liekas, ka es bļaunu uz viņu;
*) par Radžu vispār daudz pārdomas. mēs viņu nenodarbinam pietiekami. viņa nav tāds suns, kurš priecājas vienkārši par to, ka viņu paņem kkur līdzi. viņai vajag uzmanību un justies vajadzīgai. tāpēc viņa paņemta uz Dabaszirgiem reizēm sāk uzvesties pavisam nelāgi - pārmērīgi mani sargāt, rūcot virsū visiem, kas nāk man klāt, vai nelaižot cilvēkus iekšā mājā. jāizdomā viņai ar kaukāda prāta nodarbināšana. kaukādi adžilitī vingrinājumi drošvien noderētu. tik nez, kur tam visam atrod laiku un spēku. man jau priekš zirga ir par maz tā visa;
*) naturāļošana ar Radiku iet ļoti lēni un drebelīgi uz priekšu. abi esam vienādi muļķi šai jautājumā. izdomājām ar Līgu, ka man vajadzētu paspēlēties ar Fairu no sākuma, viņa varētu man iemācīt visu par enerģijām, fokusu un tehniku. citādi mēs ar Radi nesaprotam, ko mēs viens no otra gribam;
*) jāšanas treniņi pie iejādes treneres gan dievīgi. ir grūti, daudz kas jāmācās pilnīgi no jauna. īpaši vadība. uzsēde ar protams jālabo un tas tiek darīts ar visādiem jautriem un smieklīgiem vingrinājumiem. bet tas ir tiiik forši;
*) cenšos pati visādās jomās paplašināt savu komforta zonu. gan autovadīšanā, gan jāšanā, gan vēl viskur;
*) ļoti daudz laika pavadu vienkārši runājoties ar Līgu, t.i. savu zirgu guru. it kā liekas, ka varētu tač tai laikā iet un darīt, bet šķiet, ka šobrīd tas ļoti nāk par labu;
*) liekas tik kruti, ka pēc jāšanas var zirgu nomazgāt ar šļūteni un pēc tam aizvest izvārtīties smiltīs. pēc tam liekas, ka zirgs apmierināti ņurd un smaida pa visu ģīmi;
*) man patīk karstums. man patīk karstums. man nenormāli patīk karstums;
*) pāris dienu atpakaļ stāstīju Līgai, kā es nekad neapdegu saulē (līdz šim tas noticis tikai divreiz). un vakar vakarā konstatēju, ka sūrst skausts un plecs;
*) joprojām nav atklāta peldsezona. tas man liekas kaukas pilnīgi nenormāls;
*) vajadzētu aiziet ciemos pie Upenes. bet nevaru saņemties, jo ne visai gribas satikt pāris tā staļļa cilvēkus;
*) īstenībā man šobrīd nemaz negribas neko rakstīt. bet ir tāds nogurums, ka nevaru saņemties iet gulēt. nu jo pirms tam vēl ir jāsaņemas uz melno putekļu nodušošanu, bet nav spēka vispār, vispār. tad nu cenšos sevi izklaidēt ar rakstīšanu. bet nu jau piekusu arī no tā.