*

šodien negaidīti radās iespēja braukt pie Radika. neko daudz jau nedarījām - kopā ar Daci un Draiskuli aizgājām pastaigāt pa mežu. pamats bija briesmīgs, zirgiem kājas slīdēja nenormāli, kā rezultātā Radiks bij ļoti satraucies - kā nu ne, mežā, ar pagaidām gandrīz vēl svešu cilvēku mugurā, bez sava drauga Arika un bez savas īpašnieces klātbūtnes, turklāt vēl kājas slīd un pats mežs ar pagaidām diezgan nepazīstams (viņš Dabaszirgos tik pāris nedēļas dzīvo). parikšot dabūjām tik mazu gabaliņu, toties es uzzināju, ka Plakanciema meži ir pilni ar brīvdabas muzejtipa ēku pudurīšiem - nu tur smukas, vecas, pelēkas guļbaļķu mājiņas, klētiņas un akas ar visu vindu. stirnu ar redzējām. pēc tam vēl bišķi pačibinājāmies ar spēlēm no zemes, bet neko tādu īsti nopietnu.
un man šķiet, ka mums sapasēs. biju dzirdējusi no viņa saimnieces, ka viņam esot problēma ar uzkāpšanu - nu kad kāpj augšā, ta viņš mēdzot nestāvēt mierīgi, bet kauko ģorgāties un dricelēties. tāpēc pagājšreiz, kad darbojāmies pa laukumu striķapaušos, ta speciāli piebīdīju šo pie uzkāpjamās tribīnes un vnk lēnām kāpu virsū - nost, virsū - nost, virsū - nost, a šis stāvēja rātni kā jēriņš un ij nepakustējās. kad šitas esot atstāstīts viņa īpašniecei, viņai esot bijis grūti noticēt.
ā un vēl viena patīkama lieta - prasījos savai zirgu guru par to, cik naudiņas viņa gribētu par regulāru manis trenēšanu tieši darbā no zemes, a šī tik noteica lai liekos mierā, ka viņas pa visām mani tāpat iedresēšot, bet jāšanai lai pagaidot, kad būs normāli lietojams laukums un paņemot ik pa laikam kādu nodarbību pie iejādes treneres.

un man ļoti patīk grupa Starmetis

un man pēdējā laikā ir tik daudz viskaukas jādara/ir tik daudz ko darīt, ka jau ap 23iem sāku rubīties ārā. nav laika nedz kūkot, nedz pat kārtīgas pusdienas uzbrūķēt.