*

šorīt uz stalli gāju ne visai labā prātā, jo pagāšreiz mēģinot ar Kapellu darboties no zemes pa NH vīzei, gāja tik nelāgi, ka pat rakstīt par to negribējās. tad nu šodien nezināju ko un kā īsti darīt. aizgāju un izdomāju, ka paņemšu savu mīļzirdziņu Upeni, lai uzlādētos ar viņas dziļumdziļo mieru un atgūtu savu zirgpārliecinātību. no sirds izbaudīju, ka boksā ieejot neviens pret mani negriež pakaļu, bet ļauj izmīļot un izčubināt cik tik lien. un tā kā nekur nebija jāsteidzas, tad darīju to ilgi, ilgi. visjaukākais brīdis, laikam bija, kad kamēr ieskāju viņai kaklu, šī uzstutēja savu zirgagalvu uz mana pleca un tīksmīgi šņākuļoja.
pēc tādas miera un mīlestības devas biju gatava patusēt arī pa Kapellas boksu - tāpat vien, profilakses pēc, notīrīju arī viņu, pacilāju kājas un parunājos. un šodien tas dibens kaukā tā tik ļoti negriezās pret mani.
treniņš nu tāds, pa lielam nekāds - dubļi, dubļi, dubļi, lietus, lietus, lietus. Upenei ar nebija baigi daudz enerdžijs iekšā (žēl, bet jāatzīst, ka viņas vecums kļūst arvien jūtamāks).
pēc tam vēl palaidām visus staļļa iemītniekus aplokā izlocīt kājas un izvārtīties pa dubļiem un tur nezkāpēc Kapella man kā sunītis vienu brīdi pakaļ vazājās. bet tagad, pēc tā visa ir baigais slinkums braukt un to konci Takā spēlēt.


Upenes skropstiņas




Kapella




Upene ar dēlu Rēbusu


\

Upenes meita Lēdija un Mis Eiropa








Rēbuss


Kapella


Upene un Kapella


Kapella, Lēdija, Eiropa