*

piektdiena atkal bija kaukādā ziņā jocīga. visupirms jau tas, ka mums ar Kārli vienlaicīgi brīvdienas iegadījās un tas, ka braucām kaukur tālos ciemos ar sabiedrisko transportu un tad vēl tas, ka ejot ārā no mājas es aizmirsu (Es! Aizmirsu!) veselus 2 gab priekšmetus (puķes jubilāram un savu mobtel. būšana bez tā, ar pastiprināja jocīgumu). karoč, nelielā, bet ārkārtīgi izmeklētā sabiedrībām devāmies uz kp dzēdē atzīmēšanu Salas pagasta Andžānos.
nobraukuši Krustpilī, uzzinājām, ka namatēvam braucot mums pakaļ, ir salūzusi automašīna (kura turklāt tikai pāris dienas atpakaļ izgāja skati) un topot vilkta vēl izraisījusi nelielu avāriju. kamēr šie kūlās uz servisu, mēs kavējām laiku ļoti apburošajā Krustpils stacijas kafejnīcā (rekomendēju visiem pilsētas viesiem). sagaidījuši jubilāru ar dzīvesbiedri un brīdi vēl uzkavējušies jaukajā iestādījumā, kāpām autobusā (kurā ir jā-kom-pos-trē biļetes!) un braucām uz Jēkabpili. tur noskaidrojuši, ka līdz autobusam, kas mūs pievestu pēc iespējas tuvāk galamērķim - apmēram 23 km attālajiem Andžāniem, ir jāgaida vairāk nekā 2h, devāmies eckursēt pa Jēkabpili. izstaigājāmies, nosalām, iepirkām ēdmaņu un uzzinājām, ka mašīna būs lietojama jau tai pašā pēcpusdienā un varēsim braukt ar to.
Andžānos uztaisījām ēst, pieēdāmies un pavadījām vakaru spēlējot Alias. kamēr 3/5 no mūsu jaukā pulka dzēra alu, Bonaparti, šnabi, vīnu un jocīgu dzērienu no Kambodžas, mēs ar Kārli atturējāmies un jāsaka, ka nejutām nekādas atšķirības. vienbrīd, jau tādos pavēlākos pulksteņos, pametu aci uz Kārli un izskatās, ka šis tāds iedzēris. pasaku, ko redzu, a viņš man atsaka pretī, ka viņam ar liekoties, ka es izskatos iedzērusi. nelielu reibuma sajūtu arī sajutu, bet pats galvenais, ka pohu mums šodien nekādu. pārējiem gan.
bet naktī klusi, pret vēl nenobirušajām koku lapām čabēdams, sniga sniegs.
šodien akal viļājāmies, ēdām ķiplokgrauzdiņus, apstaigājām apkārtni un ar pēdējo vilcienu braucām atpakaļ mājās. ļoti jaukas dienas bija, tikpat jaukā vietā un pats galvenais - sabiedrībā.
tagad man gribas Saldu un Smilteni.


brīnumjaukā Krustpils stacijas kafejnīca


galdautrozes un rozes no rudens lapām un salvetēm






Jēkabpils


parka estrāde


Daugava, dambis un mazas, slīpas, šauras ieliņas










izbijušais tirgus laukums


konstatējām, ka Jēkabpilī ļoti nelielā teritorijā ir koncentrējies ārkārtīgi augsts sakrālās architektūras blīvums.
visas celtnes nemaz netika iemūžinātas (par pievienotās informācijas pareizību neatbildu, var gadīties, ka kaukas ir sajucis un tā).

luterāņbaznīca




lūgšanu nams


ļoti, ļoti skaistais vecticībnieku klosteris












tad vēl pareizticīgo baznīca-grausts. liels bija mūsu pārsteigums, kad ieejot ēkā izrādījās, ka tur notiek kaukas dievkalpojumveidīgs






paklausīties kā tās tantes tur dzied

Jēkabpils jaunumi








meridiāns


tā kā biju iedomājusies, ka esu vilcienā atstājusi cimdus (tas neatbilda patiesībai), eckursijas laikā par cimdiem izlietāju vilnas zeķes


punkts






klingklangesamklāt Andžānos


Alias












Maksmilijānis


esi sveicināta sestdiena




Andžāni






ola, no kuras izšķīlās kp


eksplorējām apkārtni. bijām mežā. uzkāpām divos kalnos. viens bija ļoti čūkslājains, bet no tā varēja redzēt Daugavu. otrs necik nebija čūkslājains, bet Daugavu nevarēja redzēt
mežā






Kārlis uzkāpj šijā kokā










skats uz Andžāniem no meža


kalns nr1




te var redzēt Daugavu un tur otrai pusē laikam ir Pļaviņas






čūkslājs








kalns nr2




uztvērējs-raidītājs






Maksis un Matilde


uz mājām