*

tā voltizēšana bi ritīgi forša. tizli jau bija, bet ne tik ļoti, kā biju gaidījusi. un augšā ar varēju pati saviem spēkiem uzlekt. ja ne ar pirmo reizi, tad ar trešo točna. vispār ļoti jocīgi, kad to mēģināju bērnībā man bija šausmīgi bail un nekas nesanāca tāpēc, ka man likās, ka man jau noteikti nesanāks. bet tagad, vismaz attiecībā uz zirgiem man tās bailes kaukur pagaisušas un viss darās ar priekpilnu interesi, nevis sakostiem zobiem kā agrāk. interese jau bija arī toreiz, tik tad tas viss likās tik liels un neaizsniedzams un grūts, tagad apzinos, ka tas viss tik darīšanas vaina un, ka neviens no manis neprasa vairāk nekā varu.


sākumā visi izdara visus vingrinājumus pa divi lāgi uz stāvoša zirga, tad uz soļojoša un tad uz rikšojoša. līdz lēkšiem šodien vēl netikām. ceru, ka kaukad drīz izvīkšīsimies uz vēl kādu voltizēšanas nodarbību.
a pamatvingrinājumi tādi:
sasist kājas kopā uz priekšu un uz aizmuguri
šķērīte uz abām pusēm (tas ir tā ka met taisnas kājas uz aizmuguri, gaisā sakrusto un apgriežas pretējā virzienā. vispretīgākais vingrinājums)
apkārt pasaulei uz abām pusēm (pārmet vienu kāju pāri kaklam, noliecas uz priekšu un caur vēderu atkal to pašu kāju pārmet pāri zirga dibengalam, atgriežoties sākumpozīcijā)
bezdelīga (tupj uz muguras paceļot pretējo kāju un pretējo roku. ir tāda āsana arī, bet aizmirsu kā saucās)
stāvēšana
kūlenis atpakaļ lejā (sēž ar abām kājām uz vienu pusi, ieķeras seglos, atliecas uz leju un met kājas pāri galvai. to es nepamēģināju)

Aivija taisa šķērīti


Kitija bezdelīgu


Linda sasit kājas kopā


Linda šķērē


es mēģinu šķērēt. bet uz priekšu ir krietni grūtāk nekā uz atpakaļu


es mēģinu stāvēt


Kitija šķērē




Lēdija un Grens atkoduši ka mums ir burkāni un diedelē


roklaiža


Linda gatavojas uzlecienam


un bonusā vēl 7dienas vakara debesis. fotogrāfēts aptuveni vienā laikā, tik no dažādām mājas pusēm





p.s. ziemeļblāzmu vakarnakt neredzēju, jo lija. toties šonakt sola zvaigžņu lietu Dienvidu Akvarīdu meteorītu plūsmas izpildījumā.