*

manliekas, ka jebkurš ceļš, ko izvēlies, vai tā būtu kāda reliģija, zinātne vai jebkas cits, ir tikai karkass, kuru aizpildīt ar savu veselo saprātu, mīlestību, izzinātgribu. ja notiek otrādi un Tu kļūsti par karkasu/ietvaru/mediju/matricu savam ceļam, ja nevis Tu ej pa to, bet tas pa Tevi, tas jau ir slimi. tad Tu vairs neesi tas, kurš nosaka ātrumu, intensitāti, trajektoriju. tad tas ir fanātisms un apmātība un tam nav nekāda sakara ar tīru apziņu, skaidru prātu un atvērtu sirdi.