Reizēm ir tā, ka tu sāc iet pats, bet vienā brīdī ceļš tevi uzvar, jo ceļš te ir bijis vienmēr, viņš zina labāk, viņš zina visu, tu esi tikai iesācējs, tikai gājējs. Un tad tu vairs nezini, kāpēc, bet nevari neiet. Līdz brīdim, kad kāds salauž tavas kājas vai kā savādāk aptur.
un manliekas, ka tā ir mūžīgā cilvēka vēlme atbrīvoties no atbildības un ilgas pēc tā, lai kāds pasaka priekšā. bet otra zināšana, nekad nebūs tieši Tava zināšana, tāpēc arī lūzt tās kājas, tāpēc.
jā, jā, tieši tā
Re: jā, jā, tieši tā
nezinu nezinu nezinu
Re: nezinu nezinu nezinu