*

esmu mājās. mājās ir ļoti labi, bet pagaidām vēl neko nesaprotu. baigais džetlags. vēl man ir kovids. tas pats, kas Kariņam un Znotiņam. praktiski visiem, kas bija ASV latviešu dziesmu svētku noslēguma ballē ir kovids. mēs uzreiz pēc balles aizbraucām uz laukiem, katrai bija kaut kādi savi simptomi, divas pirmajā dienā taisīja testus, bet tie bija negatīvi. vairāk testu nebija un nelikās jēga meklēt un taisīt, jo tāpat jau neviena nepaliktu kaut kur Dakotas nekurienē un neizolētos.
man Badlandu laikā simboliski kniesa kaklā, bet nekāds īpašs klepus nebija. aizvakar sāku šķaudīt, ir drusku vieglas iesnas. K braucot pretī uz lidostu atveda ātro testu - joka pēc uztaisīju un ir pozitīvs.

bijām diezgan daudz vietās, pie kurām bija rakstīts, ka šīs zemes piederēja tādai vai šitādai indiāņu ciltij un tā un šitā vieta viņiem bija svētvieta. un viss izpostīts, atņemts, uzbūvēts betona klucis utt. vietām kaut kas tiek mēģināts restaurēt vai atdot (vai vismaz piešķirt tiesības izmantot, kā, piemēram, pipestone, bet tas liekas tāds niecīgs piliens okeānā uz visa tā kopējā nodarījuma apmēra).
jutu sevī drausmīgas dusmas. līdzīgas tām, kuras jūtu domājot par karu Ukrainā.

staigāju un domāju, ka latviešiem ļoti paveicās, ka alkatīgie kristiešu kolonisti ieradās tik laicīgi. kad pasaule vēl bija salīdzinoši ļoti lēna un tehnoloģijas mazattīstītas. viss notika lēnām, bija daudz laika pielāgoties, salāgoties un saglabāt gan atšķirīgu valodu, gan tradīcijas, gan kultūru. Zamerikas indiāņu kolonizācija un genocīds notika jau tehnoloģiski daudz attīstītākā un straujākā laikmetā. uzbūvē dzelzceļu, izšauj bifeļus, cilvēkiem vairs nav ko ēst, viņi izmirst, atlikušos sadzen rezervātā, bērnus nošķir no vecākiem un viss. veselām ciltīm vairs nav iespēju piekopt savu tradicionālo dzīvesveidu, saglabāt kultūru vai kaut kā lēnā garā mēģināt pielāgoties. izbraucām cauri gan Pine Ridge rezervātam (otrā nabadzīgākā vieta visā ASV, vismaz bija dažus gadus atpakaļ ), gan indiāņu rajonam Mineapolē (pilsēta ar vienu no lielākajām urbānajām pamatiedzīvotāju populācijām ASV). bēdīgi un nabadzīgi. paņēmu palasīt viņu pašu ikmēneša avīzi un nopirku pāris pamatiedzīvotāju autoru grāmatas. ļoti interesanti un tiešām ļoti bēdīgi.

šitādus tagad esot modē likt klāt visādiem pasākumu info materiāliem. nebija gan iespējas noskaidrot, ko viņi paši par to domā.


šī bilde no muzeja Čamberlenā https://aktalakota.stjo.org/

vēl mazliet daži vispārīgi iespaidi par Ameriku.
* ļoti, ļoti tīras tualetes. arī toitoji, pat rodeo, kur pilns ar alu dzerošiem tēvaiņiem. Amandai bija teorija, ka tāpēc, ka amerikāņi ar apsēsti ar tīrību un viņiem kauns par to, ka cilvēka ķermenis čurā un kakā. tā varētu būt. jo tualetes sauc par restrooms un neviens neiet "uz tualeti čurāt". piemēram, Parīzē tualetes bija nesalīdzināmi sliktākā stāvoklī. nevajag nemaz Parīzi. nolaidos Rīgā, aizgāju pačurāt, viss nočurāts. visā Amerikā, lai kādā čuhņā nebūtu, ne reizes neredzēju nočurātu poda malu.
* drausmīgs ūdens. no vienas puses labi, ka visur dod ūdeni (ar ledu) bez prasīšanas for free, visur arī pieejami brīvkrāni, kur var padzerties un uzpildīt savu pudeli. bet tas ir ļoti, ļoti negaršīgs un ož pēc hlora. pēc hlora arī drausmīgi ož visādi mākslīgie strautiņi un strūklakas parkos. man parasti ir diezgan taukani mati un ātri sataukojas, bet pa šo braucienu palikuši ļoti sausi un patrausli. manliekas, ka no tā ūdens.
* laba pārtika ir dārga un grūti pieejama. daudz kur ir food deserts, kur ļoti plašā apkaimē nav pieejami normāli pārtikas veikali un vienīgā iespēja ir braukt kādas 2h vienā virzienā vai pārtikt no benzīntanku ēdiena un citiem fāstfūdiem. turklāt lielākā daļa pārtikas ir ļoti lielos iepakojumos - ja vien nav liela ģimene, tad nav iespējams to paspēt apēst pirms tā sabojājas. + mājās gatavots ēdiens skaitās arī sajauktas kopā 3 dažādas gatavā ēdiena bundžas.
* tas droši vien izklausīsies dīvaini, bet kaut kādā mērā man Amerika ļoti asociējās ar Baltkrieviju. tāda pati no cilvēka, kā dzīvas būtnes, atsvešināta vide. tikai Baltkrievijā centrālā ass ir vara, Amerikā - nauda.
* praktiski neeksistē normāls sabiedriskais transports. ir drusku busi, bet tajos brauc pārsvarā grūtdieņi. tieši pirms pāris dienām tviterī bija foršs citāts, ka par labklājības līmeni liecina nevis tas, ka nabadzīgiem cilvēkiem ir savas mašīnas, bet tas, ka bagātie brauc ar sabiedrisko. Amerikā nebrauc.
* ļoti daudz agresīvu savvaļas cilvēku/crazy people. bomži ir visur, bet te viņi bija tādi agresīvi un uzmācīgi. mums vairākas reizes nāca pakaļ un tiešām smagiem vārdiem lādēja. nekur citur man tā nekad nav bijis. nu varbūt kāds izņēmuma gadījums, bet ne tā, ka 2 nedēļu laikā nezcikreizes.
* satiksme ir ātra, bet mierīga un pieklājīga. nemanīju praktiski nevienu psihopātu/līdēju/trakotāju. savādi noteikumi, kuru dēļ baidījos dienas vidū stūrēt lielajās pilsētās. visādas nesaprotamas griešanās pa kreisi pāri vairākām nepārtrauktām līnijām, joslas, no kurām pa kreisi griežas abos virzienos braucoši auto. krustojumi, kur visiem ir stop zīmes un brauc piebraukšanas kārtībā, nevis darbojas labās rokas likums. tiklīdz ir vairāk par divām mašīnām, tā sākas tizlošanās. un tas, ka nav normālas zīmes, bet viss sarakstīts ar vārdiem - Eiropas zīmes man galvā tulkojas automātiski, bet, ja man jālasa nezcik vārdiski uzrakstīti paziņojumi un vēl jāiekļaujas visai ātrā plūsmā un jātrāpa, kur vajag, tad ir grūti un stresaini. + visos štatos nav vienādi noteikumi. kad iebraucām Dienviddakotā, guglējām, vai šeit drīkst griezt pa labi pie sarkanā, kā to drīkst Minesotā. drīkstēja, bet ir štati, kuros nedrīkst.
* amerikāņiem ļoti patīk steitmenti. sanāca diezgan daudz pastaigāt pa dzīvojamajiem rajoniem un gandrīz pie katras mājas ir kāds steitments izlikts - par black lives matter, par praidu, par to, ka esi grāmatmīlis, ka tev bērns šogad beidz high school, ka tici zinātnei, cik mīļš tev ir jēzus utt. uz mašīnām arī liek
* pēdējās dienas dzīvoju 4 blokus no vietas, kur noslepkavoja Floidu. un biju ciemos mājā, kas ir 3 blokus no tās vietas. jautāju, vai kaut kas ir mainījies kopš tā notikuma. jā - policija ir kļuvusi piesardzīgāka un attiecīgi paaugstinājies noziedzības līmenis, jo noziedznieki jūtas drošāk.
* ā un vēl tā debīlā lieta, ka nekam nav uzreiz cenā norādīti nodokļi. uzzini tikai maksājot - par cik vairāk nekā norādīts jāmaksā. un ļoti nesaprotamā dzeramnaudu sistēma. reizēm ir čekā iekļauts, reizēm nav, reizēm ir iekļauts, bet piedāvā piemest vēl (īpaši maksājot ar karti).

man jau kādu trešo gadu (kopš izlasīju ļoti jauku grāmatu - Braiding Sweetgrass) gribas atrast smaržīgo mārsmilgu (Hierochloe odorata). tas ir tas pats augs, kas indiāņiem svētā sweetgrass. pagaidām nav sanācis. tādā īpašā kvestā gan neesmu gājusi. viņa nav pārāk izskatīga un pa gabalu viegli pamanāma - tāda ļoti, ļoti parasta graudzāle. tas, ka latviskajā nosaukumā ir pieminēta Māra, rada nelielas aizdomas, ka varbūt te arī nebija gluži sveša kaut kādiem rituāliem vai ārstnieciskiem mērķiem. indiāņu muzejā dabūju paostīt, smaržo tiešām skaisti. mazs gabaliņš no sweetgrass sapītas bizītes maksāja 20+ dolārus. augu noteicējā rakstīts, ka smaržīgā mārsmilga ir arī zubrovkas pamatgaršviela un poliski to saucot par bizoņzāli.
tikko nospļāvos un pasūtīju ībejā sēklu paciņu. vnk ņemšu un iesēšu nākampavasar kādā kaktā. tad jau redzēs, kas tur sanāks.
ar parasto smaržzāli (Anthoxanthum odoratum) arī labprāt iepazītos.