*

man jau kādu trešo gadu (kopš izlasīju ļoti jauku grāmatu - Braiding Sweetgrass) gribas atrast smaržīgo mārsmilgu (Hierochloe odorata). tas ir tas pats augs, kas indiāņiem svētā sweetgrass. pagaidām nav sanācis. tādā īpašā kvestā gan neesmu gājusi. viņa nav pārāk izskatīga un pa gabalu viegli pamanāma - tāda ļoti, ļoti parasta graudzāle. tas, ka latviskajā nosaukumā ir pieminēta Māra, rada nelielas aizdomas, ka varbūt te arī nebija gluži sveša kaut kādiem rituāliem vai ārstnieciskiem mērķiem. indiāņu muzejā dabūju paostīt, smaržo tiešām skaisti. mazs gabaliņš no sweetgrass sapītas bizītes maksāja 20+ dolārus. augu noteicējā rakstīts, ka smaržīgā mārsmilga ir arī zubrovkas pamatgaršviela un poliski to saucot par bizoņzāli.
tikko nospļāvos un pasūtīju ībejā sēklu paciņu. vnk ņemšu un iesēšu nākampavasar kādā kaktā. tad jau redzēs, kas tur sanāks.
ar parasto smaržzāli (Anthoxanthum odoratum) arī labprāt iepazītos.