*

labajās ziņās: šodien klīdām pa Kapusilu meklējot Kapusila akmenskrāvuma senkapus. bija jābūt aptuveni 1 km uz DA no Kapusila pilskalna. pilskalnu atradām, kapus nē. kopumā jau ar esošo informāciju laikam bija drusku par maz, gājām ļoti aptuveni un iespējams pamanīt traucēja arī visai izteiktais reljefs. tur ļoti skaists mežs ir. nav brīnums, ka dabas liegums/aizsargājamo ainavu apvidus. tāds mežonīgs un reljefains un dziļš. jauki pastaigājāmies. tā jau mums tos kapus nemaz par katru cenu nevajadzēja, tas tik tā, lai intersantāk klimst pa brikšņiem.

un man te izrādās ir veselas divas pasaulē skaistākās vāveres. nu jau vairākas reizes esmu redzējusi vienu pēc otras kursējam no Lazdukalna uz puriņu vai atpakaļ. diezgan tādas drosmīgas un viņām sanāk visai garš gabals pa zemi, bez kokiem skriet. vienreiz jau viena bija plūmē, apakšā Vilnītis, bet nākamā plūme bija par tālu, lai aizlektu pa taisno. sagūstīju Vilnīti un šamā aizleca tālāk. ļoti ceru, ka ne Vilnītis, nedz kāds cits no miljons apkārtnes kaķiem viņas neapēdīs.

sliktās ziņas kādā citā dienā.

sliktajās ziņās: zirgs sāka mistiski klibot un izrādījās, ka mans parastais ārstējošais vets tikai par izsaukumu/braukšanu uz Valmieru prasa 120 eur + atsevišķi par katru lietu, kas klibuma diagnostikai kopā mierīgi var iet pāri trejiem simtiem, ja vajag sonogrāfiju vai rentgenus (man par zemāku cenu ir braukuši visādi kruti ārzemju speci...). sarunāju uz nākamo nedēļu citu vetu, ar kuru nav iepriekšējas pieredzes, bet kuram ir visa aparatūra un, kā runā, krietni demokrātiskākas cenas, bet tāpat jau nebūs lēti. kopumā ļoti bēdīgi, gan par zirga kāju, gan naudu, gan to, ka zirgu dzīve šobrīd bija tāds safe place, kurā viss ir kārtībā, viss notiek un viss ir tā, it kā ārkārtas stāvokļa nemaz nebūtu. tagad man ir par ko uztraukties pilnīgi visās dzīves sfērās. mašīna ar servisā un hvz cik maksās.

nedabūjām arī dīkstāves pabalstu. mums ir visai sarežģīta, bet pilnībā legāla, ienākumu gūšanas sistēma, kas neatbilda pabalsta gūšanas nosacījumiem. darbiņš tad nu izmaksās mazo cieto aldziņu un tā arī būs jādzīvo. biedē arī ziņas, ka sezonu, iespējams, nevarēs atsākt līdz pat septembra vidum.

ļoti pietrūkst kopādziedāšanas. var jau kaut ko dungot savā nodabā (Deadman saundtraku, piemēram), bet kaukt daudzbalsīgi un tašķīties no visām tām disonansēm un vairāku balsu kopāvīšanās, piemēram, rotāšanas dziesmās ir kaut kas pavisam cits. tas ir tā terapeitiski, atbrīvojoši un dziedinoši. kaut ko jau mēģinām ņemties - iedziedāt katra atsevišķi un tad likt kopā vienā failā un rezultātu apspriest videomītingā, bet tas ir garlaicīgi un lielā mērā bezjēdzīgi. skaidrs jau ka šāda tipa mūziku ir krietni foršāk (kop)dziedāt pašam, nekā klausīties. pirms gada Spānijā.