*

Tesa bija otro gadu pēc kārtas uzaicināta uz Velnio Akmuo un mēs gluži tāpat kā pērn, izmantojām to, lai mazliet paeksplorētu braļuku zemi. tā kā festivāla pilsētiņu - Anikšķus izpētījām jau pagājšgad, tad šoreiz bija plāns doties uz Molētas reģionu - Lietuvas ezeru zemi + apmeklēt Etnokosmoloģijas muzeju.
doma bija izbraukt 4dien pa dienu un kko paekskursēt pirms Shining konča, bet mēs aizsēdējāmies Trīs pavāros, kur mūs dzirdināja ar limonādēm, baroja ar maizēm un zupām (nekur nebija bietes) utt., tāpēc izbraucām tikai ap sešiem. ieradāmies Devilstounā tieši uz Shining. tā bija vienīgā grupa festivālā, par kuru mums bija kaut cik neliela interese un vēlme dzirdēt. jāatzīst, ka pirms 6 gadiem Skaņu Mežā viņi likās daudz krutāki. pirmo nakti nogulējām festivālā, bet no rīta, kad saule sāka pārvērst telti siltumīcā, fiksi savācām mantiņas un laidāmies projām.

( Leitijā )

karoč, rezumējums tāds - Austrumaugštaitijas daba ir brīnumskaista, bet leišiem vajadzētu mācīties no igauņiem kā attīstīt nelietuvietim draudzīgu tūrismu. un mācīties arī valodas. un celt zināmu inteliģences līmeni (igauņiem teltsvietas/atpūtas vietas dabā ir daudz kārtīgākas, tīrākas, sakoptākas un apgreidotākas. 95% vietu ir pieejama informācija vairākās valodās, tūrisma informācijas centros dabūjamās kartes un bukleti ir daudz jēdzīgāki un ar izvērstāku informāciju, turklāt lielākā daļa pat tīrā latviešu valodā). vispār man ļoti gribētos apmeklēt etnokosmoloģijas muzeju igauņu izpildījumā. kas attiecas uz inteliģences līmeni, man vēl nekur līdz šim nebija gadījies, ka veikalā, pie kases maksājot, veikala darbiniece mēģina mani nogalināt ar iepirkumu ratiem iespiežot šaurajā ejā un šo savu izdarīšanos vēl pavadot ar bubināšanu (un tā pat nebija Maksima).