*

gruzīnu mājas vīns ir kaukāda dzīves esence. šodien dabūju pāris malkus, svaigi no Gruzijas vesta, nodzerties. tam nav nekā līdzīga. sauss, bet vienlaikus saldens, ar vīnogu kauliņu sīvumu un tik ļoti dzīvā krāsā. dzīļaini sarkans, ar viegli lillā nokrāsu. tur ir viss dzīves saldums, sīvums un skaistums kopā.
neeeenormāli sailgojos pēc Gruzijas.

( ilustrētās augusta beigas )

vakar bijām uzaicināti Dailē noskatīties VDT viesizrādi Jūlijas jaunkundze.
sākšu ar to, ka šī ir viena no labākajām ārpus JRT redzētajām izrādēm.
turpināšu ar nelielu piekasīšanos -
kopumā likās, ka izrādes veidotāju komandai trūkst zināma brieduma (izlasīju gan, ka Nastavševs šo lugu iestudē jau trešo reizi). izrāde bija taisīta tā ritīgi pa brutālo, ar baigo maksimālismu un fizioloģismu, kas sēžot 2,5h bez starpbrīža tomēr nogurdina. vispār likās bišķi izstiepta. trūka arī pārliecinoša kāpinājuma - enerģija staigāja kā pa kalniem un lejām. un pats galvenais trūka smalkuma. toties scenogrāfija ļoti laba - jēgpilna un daudznozīmīga.
vēl bija mazliet grūti uztvert nopietni Žana lomas atveidotāju. viņš tomēr baigi pēc paipusīša izskatās un, ja šajā lomā pirms tam ir redzēts Alvis Hermanis, tad ir tā mazliet jocīgi. lomu gan viņš iznesa negaidīti un neticami labi (ar sajūtu, ka viņam vienkārši mazliet trūkst pieredzes), bet ieteiktu viņam piedomāt pie savas runas - pārāk daudz šļupstēšanas, pārteikšanās un neskaidras murmināšanas. jocīgi, bet Pudža man kaukā nevisai patika. es gan viņu neatpazinu un tikai šodien izlasīju, ka tā bija viņa. cik redzēta iepriekš - ir patikusi ļoti. šeit viņa brīžam bija laba, bet brīžam kaitinoša un pārspēlēta. Anta Aizupe Kristīnes lomā patika vislabāk. precīza un konsekventa.
ņemot vērā, to, ka Strindbergs man vispār riebjas un pirms tam bija redzēts izcils Jūlijas jaunkundzes iestudējums JRT (manuprāt pēdējā krutā Ķimeles izrāde), šī bija tiešām, tiešām laba.
Vladislavs Nastavševs pie mums tagad taisa Tumšās alejas pēc Buņina. baigi intaresē, kas tur sanāks.