*

vot, ir vērts pieaugt kautvai tāpēc, lai varētu organizēt svētku svinēšanu pa savam prātam un darīt to tik pārliecinoši, ka vecākiem nenāk prātā ne mutes vērt vaļā, lai iebilstu! viņi pat bez vārda runas draudzīgi iesaistījās, ļāvās un palīdzēja sagatavošanas etapā. novākšanas arī.
šovakar, tātad bija svētku vakariņas mazliet nostaļģiski padomiskā stilā ar maniem vecākiem, digna un kp - sēdēšana pie galda, cepeškrāsnī cepti karpeļi, karbonāde (sojas, protams!), salātu bļoda un limonādes glāzes. un augļu salatķiki bija jāēt pirms galvenā ēdiena, lai vēderā nepujī (beigās vispār izrādījās, ka viss, izņemot piparkūkas un olā apviļāto karbonādu, ir vīgan). un nekāds alhōls un nekāds TV!!! visi sākumā izstījās mazliet apmulsuši, bet kad izdalījām dāvānas un kp adresētajā paciņā atradās galda spēle Citadeles tā mulsumu nomainīja azarts un divas ļoti draudzīgas spēles partijas. ēdiens ar visiem labi garšoja. karoč ļoti, ļoti jauks un silts un mīļš vakars un visi dalībnieki priecīgi un apmierināti.
es ar dabūju visādas foršas dāvānas, piemēram, speciālos termozābīšus jāšanai no Kārļa. bet par to, ko uzdāvināja digna bišķi kautrējos skaļi runāt, bet tas man ar liekas kaukas ļoti kruts un pie tam vēl DIY.

rīt uz Saldu!

Man nenormäli patìk braukt mashìnä garus gabalus, divatä ar Kärli un pilnä rìklè kaukt lìdzi visädiem superhìtiem. Piemèram, Depeshmödei vai U2 dzhoshuatrì. Tad mani pärnjem täda bezgalìga un mazliet zhnjaudzosha laimes sajùta.