*

man patīk, ka man reizēm izdomājas skaistas un jēdzīgas domas. man patīk, ka ir citi cilvēki, kuriem arī reizēm izdomājas skaistas un jēdzīgas domas. man patīk, ka dažus no viņiem es pazīstu. man patīk, ka reizēm mēs neklusējam un mūsu atsevišķo skaisto un jēdzīgo domu vietā rodas jaunas, kopīgas - lielākas skaistas un jēdzīgas domas.

tas viss manā iekšējo acu priekšā rādās kā dzidrs, dzidrs kalnu ezers, kura zaļganzilajā krēslā lēni un cienīgi peld brīnumskaistas zivis. ik pa laikam kādu mazu, smuku zivtiņu apēd lielāka un smukāka zivs. un tā mazākā kļūst par kautkā lielāka sastāvdaļu, vairojot tā skaistumu. un es zinu, ka pavisam dziļi ezera dzīlēs, dūņās ierakusies saldā miegā guļ vislielākā un visskaistākā zivs visā universā. vienurīt viņa pamodīsies, nožāvāsies un brokastīs apēdīs visas pārējās zivis. tad visi būs pavisam kopā.



šitā man izdomājās, kamēr viņvakar viļājos pa gultu kādu laiku nevarēdama iemigt.

1) šodien darbā palasījos Sestdienu, kura mētājās TBR, a tur intervija ar Ziedoni iekšā. un viš tur saka, ka viņam patīk izrāde. ka viņš skatās uz Znotiņu un, ka viņam liekas, ka viņš pats tur tā ir. nuvot, tagad, lai visi tie, kas Ziedoni šīs izrādes sakarā žēloja un kratīja ar pirkstiem, ka tā nedrīkst par lielo tautas dzejnieku izņirgāties, lai izplēš šito rakstu no žurnāla, saveļ bumbiņā, iebāž mutē, kārtīgi sakožļā, norij un iemācās pasmieties paši par sevi. es ticēju, ka uz Ziedoni šai gadījumā varēs paļauties!

2) mājās braucot izdomājām, kāpēc ir tik maz jaunu un foršu mūzikas ierakstu. ja jau trīs gab Duetas Kjū dalībniekiem ir tik grūti savākties kopā, lai pabeigtu ierakstu, grupām kurās ir vēl vairāk dalībnieku, tas droši vien ir pavisam neiespējami, tāpēc arī nav pasaulē nekā jauna un laba, ko klausīties. nuvo, atnākam mājā, atveru draugiem.lv, a tur priekšā vēstule ar atkārtotu uzaicinājumu spēlēt Takā. ko lai tagad daram, nezinu;

3) vakar uz mūsu ielas parādījās labi pastāvējusi, neiela suņa maita. nu tāda, kas izskatās krietni jau zemē padzīvojusi. galvaskausiņš jau nopuvis tīrs un balts, a pārējais ķermenis tāds kaulu, kažoka un bišķi vēl gaļiņas murčkulis. pilnīgvai pretīgi iet pa to pusi, tumsā bail vispār iekāpt. labi, ka vismaz nesmird. un labi, ka iela mums tāda īsa un pakavveida - var iziet pa otru galu arī. diez, kur tāds ērms varēja uzrasties?