piedzīvojums naktī
Posted on 2010.08.02 at 11:47man:: parasts
skan: tipiski neiborhuda trokšņi plūst iekšā pa logu
vot, tas ceļojums un tam vēl sekojošais festivāls ir atstājis smieklīgas sekas uz manu psihi. aizgāju pagājšnakt viena pati gulēt mūsu brīnumjaukajā guļamistabā un nakts vidū pamodos no tā, ka ļoti gribs čurāt. pamodos, un diezgan ilgu laiku nekādi nevarēju saprast, kur es atrodos. ar šausmām domāju, ka nezinu, kur esmu, ka nezinu kur jāiet uz tualeti, kur gaismu ieslēgt un kādi šķēršļi pa ceļam jāpārvar un nesapratu arī kāpēc Kārlis nav kaukur tepat blakus. uz mirkli pārņēma milzīga panikas, pamestības un svešuma sajūta. bet, kad miegs no šitādas histēriskas domāšanas bija mazliet atkāpies un es apjēdzu, ka esu savās mīļajās, labajās mājās palika ļoti silti, priecīgi un smieklīgi ap sirdi.
aukstā zupiņa tiem, kam bietes riebjas tikpat ļoti cik man
Posted on 2010.08.02 at 14:44man:: jāgaida, kamēr zupiņa atdzisīs
skan: ISIS
mīļā digna man tādu ierādīja un es tikko viņu taisot iedomājos, ka moš jāpadalās, jo man visu dzīvi bijuse liela sāpe par auksto zupu, kurā visa ģimene bāž tās stulbās bietes iekšā un ēd gardu muti, man piedāvājot kaukādu pliekanu kefīrainu bezbieteni, kura garšo pēc vienkārši ļoti atsulojušamies/šķidriem salātiem. varbūt, ka vēl kāds ir cietis tāpat un šī recepte veldzēs ari viņa izslāpušo dvēsli.
ņem katlu, iegriež iekšā gurķus un tomātus un visvisādus zaļumus (man patīk uzsvars uz baziliku, timiānu un pētersīļiem)
pārlej ar tomātu sulu (Grūzijā, kur tāda nepastāv, izmantoju ar ūdeni atšķaidītu tomātu pastu, kas būtībā tas pats vien ira)
pieber klātu biezpienu. tādu, kas graudains un turas kopā. var mājas sieru arī (Grūzijā, kur tāds nepastāv, izmantoju sadrupinātu balto, sāļo aitas sieru, tāpēc iedomājos, ka arī ar brinzu varētu mēģināt. vegāniem tofu noteikti derēs)
un, ja gribs vai akurāt ir pa rokai, arī kāda paprika, sīki sagriezta, neskādēs.
sataisa šito visu cik šķidrs patīk, saber klātu piparus un sāli un liek ledītī atdzesēties.
klāt lieliski iet grauzdiņš ar garšaugu sviestu, kādu es vakar veselu bļodu sataisīju.
UPD: nu tad pie reizes arī saldo. šiten uzgāju nenormāli vienkāršu un nenormāli garšīgu banānu-šokolādes pudiņu.
vajag tik sablenderēt 1 gab liels banāns, ar 1 ēdk medus un 1 ēdk ritīgā kakāvo pulvera! dekorē ar riekstiem un kokosriekstu skaidiņām. tikko izmēģināju - lielisks!
p.s. ritīgi pudiņīga konsistence sanāk no pazaļiem banāniem, no galīgi gataviem vairāk kā mērcīte.
ņem katlu, iegriež iekšā gurķus un tomātus un visvisādus zaļumus (man patīk uzsvars uz baziliku, timiānu un pētersīļiem)
pārlej ar tomātu sulu (Grūzijā, kur tāda nepastāv, izmantoju ar ūdeni atšķaidītu tomātu pastu, kas būtībā tas pats vien ira)
pieber klātu biezpienu. tādu, kas graudains un turas kopā. var mājas sieru arī (Grūzijā, kur tāds nepastāv, izmantoju sadrupinātu balto, sāļo aitas sieru, tāpēc iedomājos, ka arī ar brinzu varētu mēģināt. vegāniem tofu noteikti derēs)
un, ja gribs vai akurāt ir pa rokai, arī kāda paprika, sīki sagriezta, neskādēs.
sataisa šito visu cik šķidrs patīk, saber klātu piparus un sāli un liek ledītī atdzesēties.
klāt lieliski iet grauzdiņš ar garšaugu sviestu, kādu es vakar veselu bļodu sataisīju.
UPD: nu tad pie reizes arī saldo. šiten uzgāju nenormāli vienkāršu un nenormāli garšīgu banānu-šokolādes pudiņu.
vajag tik sablenderēt 1 gab liels banāns, ar 1 ēdk medus un 1 ēdk ritīgā kakāvo pulvera! dekorē ar riekstiem un kokosriekstu skaidiņām. tikko izmēģināju - lielisks!
p.s. ritīgi pudiņīga konsistence sanāk no pazaļiem banāniem, no galīgi gataviem vairāk kā mērcīte.