*

vot, tas ceļojums un tam vēl sekojošais festivāls ir atstājis smieklīgas sekas uz manu psihi. aizgāju pagājšnakt viena pati gulēt mūsu brīnumjaukajā guļamistabā un nakts vidū pamodos no tā, ka ļoti gribs čurāt. pamodos, un diezgan ilgu laiku nekādi nevarēju saprast, kur es atrodos. ar šausmām domāju, ka nezinu, kur esmu, ka nezinu kur jāiet uz tualeti, kur gaismu ieslēgt un kādi šķēršļi pa ceļam jāpārvar un nesapratu arī kāpēc Kārlis nav kaukur tepat blakus. uz mirkli pārņēma milzīga panikas, pamestības un svešuma sajūta. bet, kad miegs no šitādas histēriskas domāšanas bija mazliet atkāpies un es apjēdzu, ka esu savās mīļajās, labajās mājās palika ļoti silti, priecīgi un smieklīgi ap sirdi.