*

šodien jōgas nodarbības laikā, kamēr visi atradāmies trikonāsanā, pa atvērto logu iekāpa iekšā liels kaķis jocīgā krāsā un ilgi mūs pētīja.

vēl šodien mamma veda mani izvēlēties dāvānu un pirmais, kas piesaistīja uzmanību bija gredzens ar nefrītu. beigās paļaujoties uz pirmā impulsa pareizību to arī izvēlējos. atnācu mājās un izlasīju internetā, ka viņš atrisinās visas manas aktuālākās problēmas. vispār jocīgi, akmeņi kaukā lēni, bet neatlaidīgi nāk iekšā manā dzīvē, lai gan nav man nekad īpaši intrsējuši - pagājšgad uz dz.d. Kārļa mamma uzdāvināja melno oniksu, šogad mana mamma zaļo nefrītu. nākamgad gan kāds labāk varētu man uzdāvināt zirgu.

un rīt mēs beidzot brauksim pirkt jaunu plīti un es varēšu mācīties cept maizi un šmorēt visādas citas smalkas lietas. šitās vecās, stulbās cepeškrāsns dēļ es, manlieks, esmu jau zaudējusi miljons nervu šūnas.

Ak Vai Cik Jauki!

(pamanīts pie unpy)

p.s. vispār šajā vietnē rakstu papildina vēl viena absolūti lieliska rindiņa «Tā nu puiši stāvēja zoodārza vārtos — emocionāli iztukšoti un fiziski (dēļ sīvā) sagrauti,» norādīja Zoodārza pārstāvji