*

nē, nu es jau zinu, ka, lai krāsns sildītu, viņa ir jāpiekrāmē ar malku un jāiekurina, bet citreiz akal ir tā, ka skurstenis aizdirsies un tad arī nedeg, nesilda, bet tikai dūmo.
dūmi kož acīs un ir jāraud.

ir pilnīgi droši, ka īsākais ceļš no punkta A līdz punktam B joprojām ir taisna līnija. arī gadījumā, ja minētie punkti nav statiski fiksēti plaknē, bet ir daudzdimensionāli un dinamiski.
lai būtu iespējams minēto līniju kvalitatīvi novilkt, punktiem A un B jābūt dislocētiem vienam pret otru, nevis pret kādiem citiem objektiem plaknes ietvaros vai ārpus tās.
kvantitatīvai līniju vilkšanai nenoteiktos un nejaušos virzienos nav itin nekādas jēgas, tas tikai un vienīgi piesārņo ēteru, apgrūtinot uzdevuma sekmīgu izpildi vai pat padarot to neiespējamu.


šī aksioma ir absolūta, mūžīga un nemainīga.

tā vīgriežu tēja ir kkas nenormāli jaudīgs. no rīta uztaisīju lielo, lielo, pavisam lielo krūzi ar svaigo, vakar lasīto vīgriežu tēju. garšai, smaržai un nervu nomierināšanai. sanāca par stipru, tāpēc tos pašus biezumus aplēju ar ūdeni vēlreiz. apmēram pusstundu pēc tam, kad biju visu to izdzērusi, man uzgāzās milzīgs, smags un lipīgs miega mākonis, kuram pretoties bija pilnīgi neiespējami. nogulēju vairāk nekā 3h un nu, ar vidēji lielu piespiešanos, esmu piecēlusies augšā. turpmāk zināšu, ko darīt, ja vakarā nenāks miegs. un tā garša un smarža taču ir debešķīgas.

tagad gan jādzer cigoriņdzēriens un jāmēģina kārtīgi pamosties, tikt pie skaidras galvas.