*

*) Es... es nemaz lāgā nezinu, ser, kas esmu pašreiz, toties zinu, kas es biju, kad no rīta piecēlos, bet kopš tā laika, šķiet, vairākas reizes esmu pārvērtusies. [Alise]

*) - Nav nozīmes, - Alise sacīja, - nevar taču ticēt neticamajam!
- Tu esi maz vingrinājusies, - Karaliene secināja. - Kad es biju tavā vecumā, es vingrinājos regulāri pusstundu dienā. Jā-a, dažkārt pirms brokastīm esmu noticējusi sešām neticamām lietām. [Alise & Melno Karaliene]

*) - Ja es lietoju kādu vārdu, - Oliņš Boliņš visgudri sacīja, - tas nozīmē tieši to, ko es vēlos lai tas nozīmē, - ne vairāk un ne mazāk.
- Ja es piešķiru vārdam daudz nozīmju, - Oliņš Boliņš turpināja - es atlīdzinu tam ar uzviju.
- Redzi, vārdā kā ceļasomā es salieku visu, ko gribu. [Oliņš Boliņš]

*) Runā vienmēr patiesību, domā, pirms tu runā, un vēlāk visu pieraksti [Melno Karaliene]

*)- Tā ir, - atteica Hercogiene, un pamācība ir tāda: mīla, mīla - tā zemeslodei griezties liek!
- Kāds teicis, - Alise čukstēja, - ka zemeslode griežas tāpēc, ka ikkatrs dara savu darbu un nejaucas citu darīšanās.
- Ak, jā! Bet tas jau ir gandrīz viens un tas pats, atteica Hercogiene, vēl dziļāk ieurbdama savu mazo, aso zodu Alises plecā, un tad piemetināja: - Pamācība te ir tāda: gādā par domu, skaņas parūpēsies pašas par sevi. [Alise & Hercogiene]

*) pamācība ir tāda: jo vairāk atrodu es, jo mazāk ir, ko atrast tev. [Hercogiene]

*) un pamācība ir tāda: esi, kas tu šķieti esam, jeb, vienkārši izsakoties, nekad neiztēlojies par kaut ko citu kā to, kas tu citiem šķieti esam, lai tas, kas tu citiem šķieti esam, būtu kas cits nekā tas, kas tu esi. [Hercogiene]

/Luiss Kerols "Alise Brīnumzemē"/

ņemu savus vārdus atpakaļ - negribu es sev krāniņu. ne vispār, ne uz nedēļu, ne uz vienu dienu.
ja man viņš būtu, toč nevarētu izciest visus pēdējā laikā pārāk biežos sitienus zem jostasvietas.
slimībslapa beigusies. eju šodien uz darbu. labprātāk laikam ietu meklēt vēl vienu smadzeņu satricinājumu. vai vienkārši kkur pazaudētu galvu.
un atdošu divas trešdaļas karaļvalsts tam, kurš izslēgs manas nemaldīgās priekšnojautas, intuīciju un paredzēšanas spējas.

tas bija tieši tik briesmīgi cik arī biju iedomājusies. miljons reizes šodien atbildēju uz jautājumiem - "kā Tu jūties?", "kā Tev tas gadījās?", "kas īsti notika?", "vai Tu tiešām jau esi vesela?", kā arī mocījos ar nespēju neko atbildēt uz šādiem - "es biju šokā, kad uzzināju" un līdzīgiem izteikumiem.
komplektā vēl nāca tas, kas man bija ienācis prātā, bet cerēju, ka tā nebūs - protams, ka manas prombūtnes laikā ir absolūti izjaukta jebkura kārtība manā kabinetā un es paspēju saķert pamatīgu paniku gandrīz stundu nevarot atrast šīvakara izrādei nepieciešamos kostīmus.
plusā ir milzīgs vīriešu rokaspulkstenis no Īrijas, visādi našķi no Anglijas, izteikumi par to, cik labi atkal esot saost manu smaržu un TB Jurģīša rūpes.
ā un forši ir nebūt vienai pašai tagad.