6. Maijs 2007


slazdi, ēsmas un Deadbeat Pulkvedī [+Roks, Rolls un Hārdkors]

Posted on 2007.05.06 at 07:10
man:: GuLēT
skan: V3V - sabiedriskais cietums
Tags: ,
domas, kas materializējas acu priekšā. ielāpi, kas mazāki par caurumiem. trešais vilciens. reibinoša saule. draugi, draugs ar jēgermeistaru un rumkolu. zaļdūms un kolēģi. ie-mii-mī-mee-ME-lēšanās. neticamais. atzīšanās. melnbalto meiteņu komplekts neesoša žurnāla vidus atvērumā. stacija, gaidīšana, aizvērtas acis un mājas. nensijas sinatras - kāl mī - "Call me, don't be afraid, you can call me/Maybe it's late, but just call me/Tell me and I'll be around", atmiņu ārprāts. tās smaržas. tās meitenes jūtas, tās meitenes kucisms. tas ko es gribu nav blakus. mulsums, ēst un mans pašas nesalasāmis rokraksts. mēs esam tepat, mēs esam blakus. sagadīšanās, nejaušība, kļūdīšanās, šaubas un pārliecība un nepārejoša neuzticēšanās.

paldies, jebkam, ka es esmu tik spītīgs, ietiepīgs un stūrgalvīgs radījums. es eju gulēt. labrīt.

bet, ja esmu viena [kā šobrīd] uz jautājumu "ko man tagad darīt?" atbild V3V - "Viens otram esam slazdi un ēsma" tas ir tas, kas neļauj aizmigt vilcienā, tas ir tas, kas atved mājās, tas ir spēks, tā ir blakus sajūta.

makgaiverisms

Posted on 2007.05.06 at 13:58
man:: so so
skan: gimmik
Tags: ,
piemirstā piebilde šī rīta ierakstam ir tāda - tamponu striķīšus var izmantot arī zeķu saturēšanai.

bet tagad man ir slikti, gribas gulēt un jābrauc uz darbu.

jau

Posted on 2007.05.06 at 22:05
man:: trausli
skan: the knife - girl's night out
Tags:
vakardiena kā asa urķēšanās pa kūpošām iekšām, pa svaigu, sārtu miesu. es atkal esmu nogurusi. tas bija par daudz. neīsti smiekli kā pelēkbaltas putuplasta lodītes. šāvieni pa perimetru. niršana svešās zarnās. es neprotu iemīlēties, mēs neprotam iemīlēties. pagaist no krustojuma vidus valriekstu čaumalu tupelītēs. viņš ir tik labs, ka neeksistē. mocīt vārdus, izmocīt vārdus, es eju atpakaļ pa izbērto vārdu pēdām, pa putnu uzknābtajām pēdām. sašūties, aizšūties ar baltiem, trausliem diegiem. es mīlu to meiteni, kas zina. tas nebija reibums, tas bija apdullums šorīt. es gribu brīdi pastāvēt, vidū, nemanāma un nomainīt maršrutu, trajektoriju un rezultātu. nomazgāt tās saārdītās iekšas baltas, kā vijīgus gulbju kaklus un nolikt atpakaļ vietā. paslēpt dziļi vēdera dobumā un sadzīt.

labi, ka man ir darbabiedri, ar kuriem tādā dienā, kā šī, var iet ēst sušī un no sirds smejot spēlēt badmintonu.

Iepriekšējā diena  Nākošā diena