*

pēdējās dienās ģeometriskā progresijā aug trauksme. par visu. par to, kā es neprotu dzīvot.
pēdējās dienās arī pārvadāju mašīnā dēmonus. pirms pāris dienām volvo rādīja - "lampas defekts piekabei" un slēdzot pagriezienus rādījās 2 bultiņas - nu, kā ir kad ir piekabe. piekabes nebija. nosmēju, ka velku fantompiekabi ar dēmoniem. šorīt jau pamodos ar traku trauksmi. sāku braukt uz biroju un volvo rādīja, ka neesmu piesprādzējusies. es biju. pilnīgi normāli piesprādzējusies. bet volvo griezīgi pīkstēja un uzstāja, ka neesmu. nevarētu teikt, ka tas nelej eļļu ugunī jau esošai trauksmei. vairākas reizes stājos, slēdzu mašīnu ārā-iekšā. bet viņa turpināja bļaut. gribējās kliegt, raudāt un dauzīt volvo ar cirvi. likās, ka man no tās pīkstoņas pārsprāgs galva. ne visai tālu no Valmieras iedomājos aizsprādzēt blakussēdētāja jostu. un apklusa. uz sēdekļa nekā nebija. nu vismaz nekā redzama. droši vien dēmons sēdēja blakus. resns un smags dēmons. pārsēdies no piekabes tuvāk man.
rīt jābrauc uz Rīgu. moš sēdēs man klēpī.