Tu vienkārši izmet grāmatas? Jautāju tādēļ, ka man ar šo iet ļoti grūti. Ir daudz novecojušu grāmatu, tās arī nav spožā fiziskā stāvoklī, un es nespēju tās izmest. Zinu, ka nevienam tās nevjag, bet es tikai pārkrāmēju no plauktiem un kaut kādiem noliktavu kaktiem, bet labprāt atbrīvotos pavisam. Reiz saņēmos un izmetu ļoti daudz grāmatu, kuras biju mantojusi no radiem, bet tas bija sāpīgi un nepatīkami. Tagad nezinu, ko iesākt.
es kādreiz nevarēju izmest grāmatas, bet esmu iemācījusies. esmu uzaugusi lielā centra dzīvoklī, kas bija pārbāzts ar grāmatām, grāmatas mani nomierina, man patīk būt starp grāmatām. bet tad es domāju cik miljons reižu mēs tās grāmatas esam pārcilājuši - pārvācoties no Tērbatsielas uz Salaspili, tad vairākas reizes Salaspilī - remontu laikos un istabu pārkārtošanās, tagad atkal. nu starp visām tām reizēm mazāk nekā 1% grāmatu ir ņemtas un atvērtas un lasītas. baigā vergošana sanāk. tos padomju laiku izdevumus arī baigi negribas lasīt, jo tas smirdīgais, nepatīkamais dzeltenais papīrs... man, protams, joprojām ir grūti. nupat Salaspilī šķiroju grāmatas, kas stāvēja izvākušās īrnieces istabā. tur bija Apvāršņa un Piedzīvojumu sērija. nesaņēmos izmest visas, bet atstāju Darelus un Žilus Vernus utt. Lai gan nez vai jelkad vēl lasīšu. ir jau jaunāki izdevumi, kurus patīkamāk turēt rokās. vakar mājās pieķēros 2 sienas platuma plauktiem, kas ir virs gultas, kuros ar stāvēja pārsvarā padomju izdevumi un bērnu grāmatas - gribēju noslaucīt putekļus un zirnekļtīklus, skatījos uz tām grāmatām un sadusmojos. es viņas esmu pārkrāmējusi vairākas reizes - bet atvērusi - nevienu (kopš te dzīvoju) un viņas tur stāv un man jāslauka putekļi. tad nu apm pusi sametu papīra konteinerā. bet, piemēram, Jaunsudrabiņa kopotos rakstus, kurus arī diez vai atvēršu, nesaņēmos izmest. tas man vēl jāiemācās :D un skaidrs, ka es noteikti veltīšu vēl savas ierobežotās dzīves laiku un viņas pārkrāmēšu atkal un atkal kādu pusi izmetīšu, bet pusi nevarēšu saņemties.
jāskatās, ko tur nest. mums Smilčā, Vecajā parkā arī ir grāmatu maiņas skapis, bet visi tie padomjlaika izdevumi tur mētājas mūžīgi un aizņem vietu un Smiltenes FB grupā ir bijušas pat vairākas karstas cepšanās augstos toņos par to, ka vairumam iedzīvotāju besī, ka tur liek tās padomju laikos izdotās grāmatas un neviens tās nedz grib ņemt, nedz arī vāc prom un tad tas grāmatu maiņas skapis nepilda savu funkciju un cilvēkiem zūd interese tajā ieskatīties un ielikt kaut ko jēdzīgu.
Reiz saņēmos un izmetu ļoti daudz grāmatu, kuras biju mantojusi no radiem, bet tas bija sāpīgi un nepatīkami. Tagad nezinu, ko iesākt.
esmu uzaugusi lielā centra dzīvoklī, kas bija pārbāzts ar grāmatām, grāmatas mani nomierina, man patīk būt starp grāmatām. bet tad es domāju cik miljons reižu mēs tās grāmatas esam pārcilājuši - pārvācoties no Tērbatsielas uz Salaspili, tad vairākas reizes Salaspilī - remontu laikos un istabu pārkārtošanās, tagad atkal. nu starp visām tām reizēm mazāk nekā 1% grāmatu ir ņemtas un atvērtas un lasītas. baigā vergošana sanāk. tos padomju laiku izdevumus arī baigi negribas lasīt, jo tas smirdīgais, nepatīkamais dzeltenais papīrs... man, protams, joprojām ir grūti. nupat Salaspilī šķiroju grāmatas, kas stāvēja izvākušās īrnieces istabā. tur bija Apvāršņa un Piedzīvojumu sērija. nesaņēmos izmest visas, bet atstāju Darelus un Žilus Vernus utt. Lai gan nez vai jelkad vēl lasīšu. ir jau jaunāki izdevumi, kurus patīkamāk turēt rokās.
vakar mājās pieķēros 2 sienas platuma plauktiem, kas ir virs gultas, kuros ar stāvēja pārsvarā padomju izdevumi un bērnu grāmatas - gribēju noslaucīt putekļus un zirnekļtīklus, skatījos uz tām grāmatām un sadusmojos. es viņas esmu pārkrāmējusi vairākas reizes - bet atvērusi - nevienu (kopš te dzīvoju) un viņas tur stāv un man jāslauka putekļi. tad nu apm pusi sametu papīra konteinerā. bet, piemēram, Jaunsudrabiņa kopotos rakstus, kurus arī diez vai atvēršu, nesaņēmos izmest. tas man vēl jāiemācās :D
un skaidrs, ka es noteikti veltīšu vēl savas ierobežotās dzīves laiku un viņas pārkrāmēšu atkal un atkal kādu pusi izmetīšu, bet pusi nevarēšu saņemties.