*

Recenzija par LKa Kultūras teorijas un vēstures katedras III kursa studentes Ineses Grīnbergas kursa darbu
„Underground’a mūzikas attīstība Latvijā 90. gados.”

Studente savā darbā vēlējusies izsekot atsevišķām subkultūras (Underground’a mūzika) izpausmēm Latvijā, Rīgā, Madonā, Kuldīgā u.c. 90. gadu ritējumā.
Ideja visnotaļ interesanta, taču grūta. Subkultūras raksturošana ir tik pretrunīga un sarežģīta, ka bez pamatīgas izpētes, salīdzināšanas, analīzes, varbūt arī distancētas izvērtēšanas nav domājama.
Šajā jomā uz cilvēka uztveri iedarbojas nedomājami spēcīgs psihisks, emocionāls, presings, līdz ar to atstājot malā pašas mūzikas iedarbes mehānismu analīzi, vairāk pievēršoties tieši dalībnieku – klausītāju psihoanalītiskajai, psihoneiroloģiskajai, sociopsiholoģiskai, kultūrsocioloģiskai izpētei. Droši vien, autorei kādu no šīm izpētes metodēm arī vajadzēja izmantot šī darba rakstīšanas laikā.
Diemžēl, darbs ir aprakstošs. Izmantots sarunu materiāls, ko pati autore sauc par „intervijām”. Parasti tās izmanto, lai apstiprinātu kādu tēzi, vēsturisku notikumu, personības raksturojumu u.t.t. Studentei „intervijas” kalpo par apliecinājumu jau iepriekš paustajam.
Taču galvenais trūkums šajā darbā ir salīdzinošās metodes trūkums. Nav salīdzinājuma underground’a mūzikas kultūrai ar līdzīgām parādībām citviet Eiropā. Pie tam, katrā valstī, atkarībā no konkrētā kultūras fona, šī parādība izpaužas pavisam atšķirīgās formās: piem.: franču un’dergrounda’a pamatā politiski-segregatīvas tendences, kas izpaužas nelielu ansambļu „performancēs” studentu vidē, Anglijā psihodēliskā klaunāde, kura aizsākās 60. gados vēl nav rimusi; taču te nav politisku motīvu. Krievu „pagrīde izaugusi no 2 straumēm: Visocka – Coja protesta – dziesmām, kuras tagad pilnīgi izskaudusi cietumnieku „folklora”. Diemžēl, arī Latvijā šis surogāts spēcīgi iespaidoja 90. gados Underg. Kustību, jo šīs kustības aktīvi līdzdarbotāji bija vai nu krievu tautības, vai ar krievu sabiedrību saistītas personas. Tādēļ, varam vērot tajā kustībā to, kas tur ir.
Salīdzinājumi būtu bijuši nepieciešami. Īpaši ja runa ir par mūziku. Taču par pašu mūzikas stilistiku, muzikālo morfoloģiju, semantiku, mūzikas – teksta sakarībām, spēles tehniku, u.t.t. ne vārda! Žēl!
Līdz ar to šis aprakstošais darbs ir tikai pieteikums tēmai, bet nav pētījuma vērts.
Darbā vajadzēja izvairīties no žargoniem, rupjībām, nemotivētiem slavinājumiem, pārspīlētiem vispārinājumiem.
Niedomājami pieticīgs avotu materiālu: tikai pašas sarunas ar dažiem dalībniekiem, daži citāti no preses un interneta...
Anotācija angļu valodā nepiedodami trūcīga.

Pauls Dambis

[Pauls Dambis dzimis 1936. gada 30. jūnijā. Ir komponists (operas, oratorijas, koncerti, kamermūzika, filmu un izrāžu mūzika utt., pasniedzis Mūzikas akadēmijā, Rīgas Doma kora skolā, Kultūras akadēmijā. Bijis Latvijas Komponistu savienības priekšsēdis, utt.]

Patiešam gaidu no manu darbu lasījušajiem un kaut vai nelasījušajiem konstruktīvus ieteikumus kā cīnīties pret viņu aizstāvēšanā, kas ir 4dien 10.05.07. Man ir pilnīga Panika.