nu kā. tā tak ira es nododu kursadarbu - 2gab - viens vadītājai, otrs recenzentam/oponentam. recenzents man iedo recenziju pirms aizstāvēšanās, lai es zinu no kā aizstāvēties. tad ir aizstāvēšana, kurā sāk vadītājs ar cildinošu runu (tas ir viņa pienākums), tad es ar vēl cildinošāku sava darba aizstāvības runu. un tad... ... tad oponents mani pabāž 6 pēdas zem zemes. es izplūstu asarās, skrienu ārā no auditorijas un beigu beigās sūdīgās atzīmes dēļ lidoju no budžeta un maxāju 520ls par pēdējā kursa mācībām. vo kā
zini, pēc ta ko jamais raxta recenzijā tiešām ir sajūta ka tev būs kirdik. izklausās tā ka tev tas darbs toč sastāvtur no intervijām un praktiski nekādas metodoloģijas, nekādas teorijas. un points par salīdzinājumiem ar citām valstīm arī ir labs.
bet nu kā jau teicu neesmu tavu darbu lasījis.
vispār esmu pieradis pie zviedru akadēmiskās vides kur visi tā ļoti draudzīgi, neviens nevienu nemēģina norakt... oponēt protams oponē, bet nu tā ar mēru. un arī ar recenzijām pirms darba aizstāvēšanas nebiedē. pat satiekās reizēm pirms un vnk parunā kas un kā.
ok, pati atzīstu ka teorijas bija par maz, bet rupjību manā darbā nebija. bez tam onka nonāk pretrunās ar sevi + nav skaidrs ko viņš domā ar krievu cietumnieku folkloras ietekmi uz latviešu andergarunda attīstību. utt. utjpr.
mana kursadarba vadītāja pat bija šokā par cienījāmā komponista recenziju. tā vadītāja gan man tāda mīlīga, gudra un prātīga. antropoloģe. kursabiedriem ar sūdīgākiem darbiem, kuriem oponents nav dambis ir labākas recenzijas. man vnk ir pamatīgi nepaveicies.
gan jau 4dien vakarā atvilkšos iereibusi mājā un ar šķībiem pirkstiem un līkiem burtiem iepostēšu kā būs gājis.
bet nu es jau tev nevaru nikā ieteikt ja neesmu to darbiņu ni acu galā redzējis.
es nododu kursadarbu - 2gab - viens vadītājai, otrs recenzentam/oponentam.
recenzents man iedo recenziju pirms aizstāvēšanās, lai es zinu no kā aizstāvēties.
tad ir aizstāvēšana, kurā sāk vadītājs ar cildinošu runu (tas ir viņa pienākums), tad es ar vēl cildinošāku sava darba aizstāvības runu. un tad...
... tad oponents mani pabāž 6 pēdas zem zemes. es izplūstu asarās, skrienu ārā no auditorijas un beigu beigās sūdīgās atzīmes dēļ lidoju no budžeta un maxāju 520ls par pēdējā kursa mācībām.
vo kā
bet nu kā jau teicu neesmu tavu darbu lasījis.
vispār esmu pieradis pie zviedru akadēmiskās vides kur visi tā ļoti draudzīgi, neviens nevienu nemēģina norakt... oponēt protams oponē, bet nu tā ar mēru. un arī ar recenzijām pirms darba aizstāvēšanas nebiedē. pat satiekās reizēm pirms un vnk parunā kas un kā.
a jums tur es skatos reāla lopkautuve.
mana kursadarba vadītāja pat bija šokā par cienījāmā komponista recenziju. tā vadītāja gan man tāda mīlīga, gudra un prātīga. antropoloģe. kursabiedriem ar sūdīgākiem darbiem, kuriem oponents nav dambis ir labākas recenzijas. man vnk ir pamatīgi nepaveicies.
gan jau 4dien vakarā atvilkšos iereibusi mājā un ar šķībiem pirkstiem un līkiem burtiem iepostēšu kā būs gājis.
paldies jebkam
;)