pandēmijas dienasgrāmata

Posted on 2020.12.16 at 02:09
skan: Bindispheria Sopheli
Tags:
gribas būt kaut kur ellē dirsā Gruzijas kalnos. ir vasaras vakars, pa putekļainiem ceļiem klīst cūkas. mēs sēžam suprā un bars ar pilnīgi piedzērušiem gruzīnu vīriem pilnīgi taisni un precīzi dzied skaistāko un bēdīgāko gruzīnu tautas dziesmu. un visam pāri, kā mežonīga kalnu upe, plūst bezgalīga, muti čokurā raujoša, debešķīga gruzīnu mājas sarkanvīna straume.

Comments:


kostantējumi
[info]ilka at 2020-12-16 02:42 (Saite)
Nekad neesmu bijusi Gruzijā, bet, spriežot pēc Tava apraksta, varbūt ir vērts tur pabūt.

P.S. Ja godīgi, man reizēm šausmīgi skauž visās varavīksnes krāsās Tavs Smiltenes instagrams - pastāvīgi laukos esmu dzīvojusi tikai vasarās un tikai vai nu Jūrmalā, vai arī Teiču purva malā, kur bez dzelzceļa skaļākā aktivitāte bija grants karjers. Klusums tik lielā daudzumā man liek ilgoties pēc Stradiņu apkaimes zilajām bākugunīm un to pavadošajām skaņām. Tavs instagrams ar sasalušiem ziediem un krītošiem sniegiem ir kā balzams manai maza bērna 24/7 pieskandinātai telpai.
*
[info]inese_tk at 2020-12-16 16:18 (Saite)
Gruzijā noteikti ir vērts pabūt :)
atmiņas par domām
[info]teja at 2020-12-16 12:27 (Saite)
es arī!
putnu novērotājs
[info]_re_ at 2020-12-16 17:18 (Saite)
kas ir supra?

kad lasu brīnišķīgas piezīmes no gruzijas ceļojumiem, no vienas puses tās vilina doties turp, no otras puses vienmēr ir bail, ka es nenokļūšu nekādās tādās maģijās, ka es būšu par introvertu vai bailīgu, ka tam ir nepieciešamas speciālas prasmes.
*
[info]inese_tk at 2020-12-16 17:48 (Saite)
supra ir dzīres :)

es esmu introverta un bailīga un otrā Gruzijas brauciena laikā arī diezgan cietu no depresijas. pareizāk sakot, man tā bija aktuāla jau pirms brauciena. bet par spīti tam nebija nekādu grūtību iekulties maģijā, galvenais negaidīt neko ļoti konkrētu un ļauties plūdumam
putnu novērotājs
[info]_re_ at 2020-12-16 18:56 (Saite)
to es varētu - ļauties plūdumam :)
Previous Entry  Next Entry