*

kad mājās nekā nav, bet pēc būšanas ārā un jāšanas treniņa gribas ēst, tad dariet tā:
iekuriet plīti, uzlieciet vārīties brūnos rīsus. sasmalciniet lielu sīpolu, lieciet uz pannas, uzkarsētā eļļā un pievienojiet divas krietnas tējkarotes berbere garšvielu maisījuma (vēlams diy). kādu laiku maisot pacepiet, līdz plīts uzsilusi kārtīgāk un virtuve smaržo. pievienojiet rīvētu burkānu un atkal kādu laiku pacepiet. tad izņemiet no saldētavas kārbiņu ar svēto grālu viegli apceptām sērpiepes strēmelītēm. pievienojiet pannas saturam. vēl pievienojiet dažus ķirštomātiņus, kas mētājas pieliekamajā, dažus sīkāk sagrieztus kaltētus tomātus un sauju grauzdētu sezama sēkliņu. atkal pacepiet un pamaisiet, kamēr sērpiepes strēmelītes atkusušas un apcepušās. piemetiet plītī vēl malku un lejiet uz pannas apm. 2/3 bundžas kokospiena un šļuku sojas mērces, piespiediet suliņu no viena maza laimiņa, piešaujiet tējkaroti brūnā cukura. lieciet virsū vāku un pasautējiet. visdrīzāk būs nepieciešams pārvirzīt pannu no plīts karstākās vietas uz mazāk karstu. neaizmirstiet, ka vārās rīsi, kas visdrīzāk ir jau gandrīz pavisam gatavi. kad liekas, ka viss jau tāds visai sasautējies, pieberiet pusglāzi turku zirņu miltu (ja gribat būt droši, ka nebūs kunkuļu un, ja neesat slinki - iesijājiet). pielejiet glāzi silta ūdens, piemetiet vairākas kapātas ķiplokdaiviņas, vēl vienu tējkaroti (kārtīgu, ar kaudzi) ar berbere garšvielu maisījumu un regulāri apmaisot sagaidiet, kad virums sabiezējis tumīgā, aromātiskā mērcē.
pasniedziet ar rīsiem un kādiem viegliem, svaigajiem salātiem.

p.s. es saprotu, ka sastāvdaļās nav ievērota nekāda reģionālā konsekvence, bet, ko lai dara, ja mājās nekā nav.