*

ziniet, man ir pārāk vāji nervi, lai nodarbotos ar dārzkopību. lielo, skaisto rozi noēda, vispirms zaļi tārpi, pēc tam utis. pūtu pepsi un zaļās ziepes, a šiem vienalga. beigās atbrauca mamma sapūta ar kkādu elles ķīmiju un tagad zied daži paglābušies pumpuriņi. nupat skatos, ka uz cūkupupām utis sametušās. lietus par maz, viss kalst un vīst, žēl skatīties, ar laistīšanu nevaru baigi izvērsties, jo sūdīgs sūknis un akā var beigties ūdens. vakar priecājos, ka daudz ķiršu un jau gandrīz gatavi. šodien klāt migrējošie strazdu bari. gandrīz nositos mēģinot šur un tur uzklāt agroplēves gabaliņus. piparmētru plantācijai arī kaut kāds sūds - kā izlien lapiņas no zemes, tā visas ar kkādiem punktiņiem un lielākas ar negrib vairs augt. redīsi bija tārpu pilni, vairs nesēšu. spināti izdīga, bet no karstuma un sausuma (es viņus laistīju!) uzreiz izdomāja spiest ārā ziedus, lapas tā arī neizauga. vienā dārza galā sākušas masīvi vairoties Kanādas zeltslotiņas. dažās ābelēs un ķiršos iemeties tinējs. un klinģerītes pilnas ar sīksīkiem melniem kukainīšiem. neliekas, ka viņām tas baigi traucē, bet es tak nevaru tādas vākt tējām.