*

šodien bija otrā vai trešā reize, kad man kopā ar zirgu dodoties mežā, galvā ļoti spēcīgi rādās kāda savvaļas dzīvnieka tēls un mēs to dzīvnieku arī pastaigas laikā satiekam.
vienreiz, vēl Saļika stallī, man visu laiku galvā skanēja: "zaķis, zaķis, zaķis, zaķis" un, kad lēkšojām pa smilšu ceļu, tā galā, tieši mums blakus no krūmiem izlidoja milzu zaķis un aiznesās ieslīpi garām. šodien, jājot iekšā mežā, visu laiku domās uznira "stirna, stirna, stirna", tāpēc, kad bijām paveca, krūmaina izcirtuma vidū un zirgs sastinga un sāka ļoti ausīties, es jau uzreiz meklēju, kur tad nu viņa ir. un bija.



šīs divas reizes laikam tādas spilgtākās, ko atceros, bet man liekas, ka ar stirnām bija vēl vismaz viena tāda. turklāt visi šie gadījumi ir bijuši tikai ejot kopā ar zirgu. es, protams, esmu redzējusi visādus savvaļas dzīvniekus arī bez zirga, bet tad parasti ir pēkšņi, negaidīti un bez iepriekšējas malšanās pa galvu.
diez kā tas darbojas? un, ko man darīt, ja kādreiz ejot dabā galvā sāk skanēt: "krokodils, krokodils, krokodils"?