tas darbojas tā ka pirmkārt laiks ir relatīvs, tagadne var sajukt ar pagātni, jo šie pieņēmumi ir tikai jēdzieni un, otrkārt, tā, ka psihiskā enerģija patiešām var materializēt kaut kādas lietas, ne tikai vērtības vai sajūtas, bet arī ārējus apstākļus.
es esmu mēģinājusi materializēt kādu meža zvēru. piemēram, sen neesmu satikusi alni un gribas un mēģinu galvā viņu "sasaukt", bet tas nekad nav strādājis. strādā tikai tad, kad doma pati uznirst galvā, bez manas līdzdalības. un, kā jau augstāk minēju, esot komplektā ar zirgu.
zirgs kā reiz nezināja. izcirtuma vidū iedūrās zemē, uz priekšu negāja, sāka trīcēt un kāpties atpakaļ un es ar kājām un dibenu jutu, kā šamam sirds klapējas. sāka palikt mazliet bīstami, tāpēc nokāpu nost un vedu pie rokas. tā vispār, ja viņš redz stirnas - viņš no viņām nebaidās, bet šajā gadījumā neredzēja, vienkārši juta, ka kaut kas krūmos ir un gan jau tas ir lācis, vilks vai krokodils. kad stirnai neizturēja nervi un viņa aizleca - zirgs pamanīja un saprata, kas tas bija - uzreiz nomierinājās.
un, otrkārt, tā, ka psihiskā enerģija patiešām var materializēt kaut kādas lietas, ne tikai vērtības vai sajūtas, bet arī ārējus apstākļus.