un vēl...
man riebjas, ka man nekad nav gana. k;apēc es nevaru atrast laimi lietās, kurās man likās ka atradīšu. kāpēc es kautko gribu, bet kad to dabūju, tas mani nedara laimigāku. Piemēram vēl pirms mēnešiem 4 es domāju - vot ja man būtu tik un tik naudas mēnesī, es būtu tik laimīga, es pirktu kaudzēm šmotku, kosmētiku, bez sirdzapziņas pārmetumiem izklaidētos utt. Un lūk man ir tā summa, ko es gribēju prim 4 mēn., bet es no tā visa laimīgāka neķluvu un otrkārt man tas liekas par maz. un vakar saņēmu algas pielikumu, bet mani tas nez kādēļ tik ļoti neiepriecināja kā biju iedomājusies pirms tam, tas man liekas tik un tā par maz. Un tā ir ne tikai ar naudu.
Tā ir, kad citiem laikam ir iekšā priec;aties par to kas ir, bet citiem tikai gausties un kaprizēt. man tā arī pirms dažām dienām, kad pastās'tiju savu šausmīgo stāstu par pre'mijām, pateica mamma - zini, tev nekad nebūs labi, jo tev visu laiku patīk čīkstēt un būt par kautko neapmierinātai. un pat ja viss ir labi, tu atradīsi kaukto sliktu. ........///Mani tas izbesīja bez šaubām, bet viņai laikam ir taisnība. Un mani tas vēl vairāk besīiiiiii!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!