Beidzot
Beidzot iet nets. Visu pēcpusdienu tāds nemiers, ka neesmu pasaules apritē, hehh. Neesmu tik ļoti saaugusi ar PC un netu, mierīgi varu iztikt dienu bez, bet tomēr vajag man to sajūtu, ka varu piespiest podziņu un būs man viss - mails, journālis, DC++ utt.
Diena tāda "izsmērēta" pagājusi. Ne jau tikai mDSL dēļ, arī vēstures esejas dēļ, kuru jau nedēļu domās rakstu. Beidzot piespiedu sevi kaut ko uzrakstīt, tikai neatstāj sajūta, ka tā nav eseja, bet grāmatas nodaļas pārstāsts, taču šodien nav gribas filosofiskām pārdomām. Nekas, vēl ir laiks pāris stundu, varbūt saņemšos, kā tas parasti ar man notiek, tuvojoties pusnaktij.
Un vēl. Domāju par sasodīto eseju, kas nerakstās un sapņoju par vasasru. Īstenībā par vienu konkrētu dienu. Dienu pēc semestra beigām, kad piecelšos no rīta un zināšu - jā, vēl veseli 3 mēneši sev un tikai sev.

#atkal manas aizdomas ir apstiprinātas, visas neta nelaimes beidzās ar jaunu IP